Tādēļ par problēmām ar lidmašīnu piepildījumu un par lidojumu atcelšanu kādā maršrutā esot pāragri runāt, teica Dzērve.
Tiesa aviokompānija vairs nepiedāvā tiešos lidojumus uz Vācijas pilsētu Štutgarti, bet tiešo lidojumu vietā uz Amsterdamu un Ķelni tiek piedāvāti savienotie lidojumi caur Kopenhāgenu, jo tiešajiem lidojumiem neesot pietiekama pieprasījuma, informēja Dzērve.
Aviokompānijas pārstāve noliedza izskanējušo informāciju par pasažieru nebrīdināšanu par atceltajiem reisiem. Dzērve pastāstīja, ka brīdināt cilvēkus par atceltajiem reisiem “var tikai tik daudz, cik viņi atstāj informācijas”. Kompānijas pārstāve skaidroja, ka bieži vien cilvēki atstāj nepietiekamu kontaktinformāciju vai viņus nav iespējams sazvanīt un tas esot nepatīkami gan aviokompānijai, gan tūrisma aģentūrām, gan ceļotājiem.
Kā vienus no visbiežāk atceltajiem “airBaltic” reisiem “Dienas bizness” min arī reģionālos lidojumus uz Tallinu un Viļņu. Savukārt lidsabiedrības pārstāve portālam “Delfi” apgalvoja, ka lidojumi uz Baltijas valstu galvaspilsētām ir vieni no labākajiem.
Savukārt Igaunijas uzņēmēji, kas regulāri izmanto “airBaltic” pakalpojumus, gatavojas vērsties tiesā, jo nav apmierināti par kompānijas sniegtajiem pakalpojumiem.
Krievu valodā iznākošā avīze “Час” iepriekš ziņoja, ka Igaunijas uzņēmēji esot bijuši šokēti par to, ka aviokompānija atcēlusi un nepaskaidrojot iemeslus aizkavējusi vairākus lidojumus uz Vīni un Rīgu, turklāt nav atvainojusies pasažieriem par sagādātajām neērtībām.
“airBaltic” statistika liecina, ka vietu piepildījums ´airBaltic´ lidmašīnās 2005.gada novembrī bija 53% - par 9% punktiem vairāk, salīdzinot ar 2004.gada novembri, kad tas bija 44%.
2005.gada novembrī aviokompānija ir pārvadājusi 87 649 pasažierus, kas ir par 59% vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā. Savukārt 2005.gada vienpadsmit mēnešos kopumā “airBaltic” ir pārvadājusi 944 483 pasažierus, kas ir par 76% vairāk nekā 2004.gada attiecīgajā periodā.