Ždanokas sūdzība pret Latviju bija pirmā, kurā ECT saskārās ar totalitārā komunisma politisko mantojumu.
2004.gada 17.jūnijā ECT 1.palāta ar piecām balsīm pret divām atzina Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 3.panta un 11.panta pārkāpumu. Latvijas valdība nolēma spriedumu pārsūdzēt un iesniedza tiesā lūgumu par lietas nodošanu izskatīšanai Lielajā palātā.
Lūgums tika pamatots ar to, ka spriedums ir iezīmējis jaunu virzienu konvencijas 1.protokola 3.panta interpretācijā un tiesa nebija pietiekami izvērtējusi vēlēšanu tiesību ierobežošanas vajadzību pēcokupācijas un totalitāra režīma nomaiņas sabiedrībā.
Lieta tika izskatīta atkārtoti, vēlreiz izsekojot argumentus, kas saistīti ar Latvijas pēcokupācijas kontekstu.
Kā ziņots iepriekš, ECT tika atzinusi par pamatotām daļu no sūdzībām, kuras pret Latvijas valsti izvirzīja Ždanoka, tiesa arī atzinusi, ka Latvijā ir pārkāptas viņas tiesības uz brīvām vēlēšanām.
Vienlaikus ECT secināja, ka nav nepieciešams skatīt sūdzību par Cilvēktiesību konvencijas 10.panta iespējamu pārkāpšanu. Šajā pantā ir noteikts, ka katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli, kā arī brīvība paust šo viedokli.
Tiesa atzina, ka valstīm ir liela rīcības brīvība, nosakot prasības kandidātiem un pieņemot citus nosacījumus vēlēšanu tiesībām. Tiesa piekrita, ka šajā gadījumā uzliktie ierobežojumi tika noteikti ar likumu un tiem bija leģitīms mērķis - aizsargāt valsts neatkarību, demokrātisko režīmu un valsts drošību.
ECT iepriekš arī atzinusi, ka Komunistiskā partija padomju okupācijas gados sludināja totalitāras idejas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!