Kalnkaziņš uzskata, ka pašam zālienam nekāds kaitējums netiktu nodarīts, taču, visticamāk, tie tiktu piegružoti, un būtu nepieciešams ievērojami pastiprināt atkritumu savākšanu. Tomēr tas prasītu papildu līdzekļus.
Viņš arī uzskata - ja tiktu atļauta sēdēšana centra skvēru apstādījumos, ciestu to ainaviskā puse, un būtu jālikvidē ziedu stādījumi.
"Daudzi apgalvo, ka visā pasaulē atļauta sēdēšana pilsētas apstādījumos, tomēr tā nav - daudzviet tas ir ierobežots," sacīja Kalnkaziņš, norādot, ka sēdēšana zālienā Rīgā nav atļauta tikai centra parkos, kas aizņem desmit hektāru no aģentūras "Rīgas dārzi un parki" apsaimniekojamās pilsētas zaļās teritorijas 280 hektāru platībā.
Aģentūras direktoram gan neesot strikta nostāja pret aizlieguma atcelšanu, tomēr viņš minēja, ka pirms lēmumprojekta ierosināšanas vajadzētu sasaukt neatkarīgu daiļdārzniecības, dārzniecības, ainavu arhitektūras un dendroloģijas speciālistu apspriedi un apkopot arī sabiedrības viedokli, kas pirms iepriekšējā lēmuma pieņemšanas bijis par labu aizliegumam.
Par sēdēšanu Rīgas parku zālienā jūnijā, kad sācies siltais laiks un vasaras sezona, sodīti septiņi iedzīvotāji, informē Rīgas Pašvaldības policijas preses sekretāre Inese Tīmane.
Jau ziņots, ka Rīgas domes Vides komiteja 15.maijā sprieda par ierosinājumu atcelt aizliegumu sēdēt pilsētas skvēru, parku un apstādījumu zālienā, tomēr vēl nepieņēma lēmumu par iespējamām izmaiņām pašvaldības saistošajos noteikumos.
Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP) rosināja atlikt šā jautājuma izskatīšanu līdz Pilsētas apstādījumu koncepcijas apspriešanai, kurā tiks piedāvāti zaļās zonas lietojuma nosacījumi parkos, dārzos un skvēros.
Savukārt pret Aksenoka ierosinājumu - atļaut iedzīvotājiem atrasties pilsētas skvēru, parku un apstādījumu zālienā, izņemot konkrētas vietas, kurās būtu izvietojamas aizlieguma zīmes - iebildumi ir Rīgas domes Vides departamentam, jo tādējādi būtu nepieciešami lielāki budžeta līdzekļi, piemēram, aizlieguma zīmju izgatavošanai, jo likumā nebūtu precīzi formulētas vietas, kurās nedrīkst atrasties zālienā, un tāpēc vajadzētu uz katra celiņa savu aizlieguma zīmi, lai apmeklētājs būtu informēts.
Vides departamenta speciālisti arī uzskata, ka tādā gadījumā parku dārznieki un sētnieki tiks noslogoti pamatā pie atkritumu savākšanas, kā rezultātā cietīs parku apstādījumu kvalitāte. Tāpat būs jādomā par papildu izdevumiem atkritumu savākšanai un urnu izvietošanai, lai spētu operatīvi sakopt centra apstādījumus pēc atpūtas zālienā.
Turklāt, kā norādīja departamenta Apstādījumu pārvaldes vadītāja Aija Baķe, centra apstādījumu zālieni nav ierīkoti ar tādu sēklu maisījuma sastāvu, lai tas būtu paredzēts intensīvai lietošanai. Pie intensīvākas lietošanas zāliens tikšot stipri bojāts, un būs nepieciešama tā regulāra atjaunošana.
Ja iedzīvotājiem tiks atļauts atrasties Rīgas centrālo parku un skvēru zālienā, tie jau ap plkst.19 varētu būt piedrazoti, komitejas sēdē prognozēja Kalnkaziņš, kā piemēru minēdams Uzvaras parku, kurā atļauts sēdēt zālienā. Viņš arī sacīja, ka aizlieguma atcelšana vairotu "bomžu" gulšņāšanu skvēru zālē.
Savukārt Vides komitejas loceklis Dainis Stalts (TB/LNNK) domniekiem apgalvoja, ka atļauja sēdēt pilsētas zālienā veicinātu ērču encefalīta un laima slimības draudus iedzīvotājiem, jo viņa rīcībā esot informācija, ka vairumam no inficētajiem rīdziniekiem ērces piesūkušās tieši pilsētas apstādījumos. Kā pastāstīja Stalts, pērn pilsētas skvēros ar laima slimību inficējušies 88 iedzīvotāji, savukārt 57 - ar ērču encefalītu.
Deputāts Gundars Bojārs (LSDSP) rosināja, ka šajā gadījumā zālienu malā vajadzētu izvietot brīdinājuma zīmes par to, ka sēžot zālienā iespējama inficēšanās ar šīm slimībām.
Kā ziņots, 2003.gadā spēkā stājās noteikumi, kas nosaka, ka parkos, skvēros un apstādījumos, kuri uzskatāmi par daiļdārziem un ir kultūrvēsturiski pieminekļi - Esplanādē, kanālmalas apstādījumos, Prezidenta pils skvērā, Kronvalda parkā, Vērmanes dārzā - un kuros ir pašvaldības izvietotas aizlieguma un ierobežojuma zīmes, nedrīkst atrasties zālienā.