Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs stāstīja, ka Ikšķiles lidlauks atbilst starptautiskajām prasībām. Tomēr ap to notiek intensīva apbūve, kas mazina iespējas lidaparātiem veikt piespiedu nosēšanos.
Arī avārijas gadījumā pilots, konstatējot traucējumus dzinējā, varētu veikt piespiedu nosēšanos, tomēr priekšā bija krūmi, upe un mājas, tāpēc, iespējams, pilots griezis lidmašīnu atpakaļ uz skrejceļa pusi, pieļāva Gorodcovs.
"Neatkarīgā" jau rakstīja, ka vietējie iedzīvotāji pēc negadījuma pauda neapmierinātību ar lidlauku un bažas par savu drošību: lidotāji mēdzot lidot ne tikai virs meža vai Daugavas, bet arī virs blīvi apbūvētajiem privātmāju rajoniem. Šā lidlauka un arī lidsabiedrības īpašnieks Voldemārs Uplejs šķita aizkaitināts, komentējot situāciju: "Lidlauks te bija, pirms sabūvēja mājas..."
Sākotnēji apbūve Ikšķiles teritorijā nebija tik intensīva un arī lidlaukā tika turētas tikai dažas lidmašīnas, tāpēc nevienam nebija pretenziju. Šobrīd, kad mājas tiek celtas arvien tuvāk lidlaukam un lidojumus veic jau vairākas firmas un piloti, sāk parādīties problēmas.
Nekur pilsētas attīstības plānā nav noteikts, cik tuvu lidlaukam drīkst būvēties, bet pēc traģiskajiem notikumiem noteikti domes sēdē tiks skatīts jautājums, kas skar lidlauku, – tādu viedokli pauda Ikšķiles novada domes izpilddirektors Jānis Karpovs.
Aizvakar lidmašīnas katastrofā bojāgājušie – 1945.gadā dzimušais instruktors Pēteris Lejnieks un viņa māceklis Anatolijs Koļesņikovs (dzimis 1948.gadā) – no lidmašīnas vraka tika izcelti ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku palīdzību.
Naktī lidaparātu un notikuma vietu apsargāja policija, bet jau ceturtdien agri no rīta lidmašīnas "Cessna 152" vraks un atlūzas nodotas ekspertīzei Satiksmes ministrijas Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam, informēja Ogres policijas pārvaldes preses sekretāre Dzintra Dzene.
Šim birojam būs jānoskaidro, kādi bijuši iemesli traucējumiem dzinēja darbībā, lidmašīna tiks rūpīgi izpētīta. Izmeklēšana būs laikietilpīga un varētu prasīt pat vairākus mēnešus, skaidroja biroja direktors Ivars Gaveika.
Lai gan speciālisti šobrīd par avārijas iemeslu vairāk sliecas uzskatīt dzinēja defektu, kāds no aviācijas ekspertiem pieļāva, ka avārijā varētu būt vainojami eleroni – tieši to defekts izraisa vairāku aculiecinieku minēto lidmašīnas rotēšanu gaisā.
Katra lidmašīna pirms pacelšanās tiek pārbaudīta, vai tā tehniski atbilst plānotajam lidojumam. "Es domāju, ja avārija notikusi dzinēja vainas dēļ, kā to apliecina šābrīža informācija, tad diemžēl šīs problēmas bija pamanāmas tikai gaisā," uzskata Gorodcovs.
SIA "Aeronavigācijas" serviss mācību centra, kurai piederējusi avarējusī lidmašīna, pārstāve Oļesja Petrova "Neatkarīgajai" kategoriski atteikusies komentēt, kādas pārbaudes veiktas lidmašīnai pirms liktenīgā lidojuma.
Lejnieks bijis pilots ar diezgan ilgu lidotāja stāžu, bet par avioinstruktoru strādājis tikai pēdējos gados. Sūdzības par instruktoru nekad nav bijušas, un arī visi viņa kursanti nokārtojuši veiksmīgi pārbaudījumus, lai kļūtu par pilotiem, "Neatkarīgajai" stāstījis Gorodcovs.
Arī Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks bojāgājušo raksturoja kā pieredzējušu pilotu, kas sācis lidot jau 60.gadu beigās, nolidojis daudz jūdžu un izmācījis labus pilotus.
Savukārt avarējusī lidmašīna "Cesna 152" iepriekš piederējusi partijas "Jaunais laiks" līderim Einaram Repšem. Tas ir jau otrais avarējušais lidaparāts, kas piederējis Repšem. 2001.gadā pie lielveikala "Berģi" avarēja Repšes konstruētais helikopters.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!