"Tas viss, kas par šo gadījumu izskanējis valsts plašsaziņas līdzekļos, ir bijusi apmelošana, jo liecinieki apgalvo ko citu. Čigāni nekad tā nerīkotos, vēl jo vairāk pieaugušie. Šodien gājām uz tikšanos ar "Dzīpariņa" pārstāvjiem un jautājām, - vai savām acīm redzējāt, ka kāds no mūsu bērniem spārda maizi kājām? Viņi atbild, ka nav to redzējuši. Lai ko tādu apgalvotu, ir vajadzīgi pierādījumi, taču pierādījumu nav. Viņi balstās uz to, ko cilvēki runā, bet runāt var daudz ko. Un tie, kuri to runā, paši vispār nav bijuši tur, kur dala maizi," laikrakstam uzsvērusi "Šatras" vadītāja Laila Leiskina.
Viņa piebilda, ka Jēkabpilī ir ļoti daudz mazturīgo čigānu, kuriem šāda bezmaksas produktu dalīšana būtu nepieciešama. Lai arī nedotu maizi, taču nevajadzējis presē apmelot visus čigānus.
"Šatras" pārstāvji, apmeklējot katru dzīvokli, katru ģimeni tuvējā apkārtnē, atraduši lieciniekus, kuri var apliecināt, ka bezmaksas maizes dalīšanas reizē, kad izraisījies konflikts, zemē nokritušu klaipiņu kājām spēruši divi zēni no kādas trūcīgās ģimenes, kas nav čigānu tautības.
Jēkabpils čigānu biedrība un tās astoņi līderi ir nolēmuši vērsties tiesā, apsūdzot maizes dalītājus - organizācijas "Dzīpariņš" un "JKNams" apmelošanā un čigānu diskriminācijā, kuru dēļ nākas ciest visai čigānu tautai. Minētā negatīvā informācija var ietekmēt sociālās pārvaldes un pilsētas pašvaldības lēmumus, līdz ar to čigāniem būšot grūtāk saņemt dažāda veida sociālo palīdzību.
Leiskina sarūgtināta piebilda, ka notikums ar maizi ir tikai viens no daudziem diskriminācijas gadījumiem, ko čigāni pēdējos mēnešos Jēkabpilī izjutuši. Jau pirmajā bezmaksas maizes dalīšanas reizē vairākiem čigāniem esot atteikts produktu izsniegt, aizbildinoties, ka čigāniem šāda palīdzība netiek sniegta. Maizi atteikts izsniegt pat kādai mātei ar sešiem maziem bērniem.
Valsts cilvēktiesību birojs norāda, ka atteikumā dalīt bezmaksas baltmaizi čigānu tautības Jēkabpils iedzīvotājiem saskatāma diskriminācija.