Paredzēts, ka sauļoties rīdzinieki varēs Māras dīķa apstādījumos, Meteora dārzā, Mārupītes dabas parkā, Piejūras dabas parkā, Ebreju kapos, Kojusalas dārzā, Ķengaraga, Grīziņkalna, Pļavnieku, Strazdumuižas, Ziemeļblāzmas, Ozolaines, Dzegužkalna, Anniņmuižas, Šampētera, Ēbelmuižas, Bišumuižas un Ziepniekkalna parkos, Mežaparkā, Biķernieku, Šmerļa, Juglas, Bābelītes, Ulbrokas, Ziepniekkalna, Imantas, Kleistu un Bolderājas mežaparkos.
Vairākiem parkiem apstādījumu attīstības koncepcijas projektā paredzēta skeitparka funkcija. Tādi Rīgā būs Grīziņkalna, Ziemeļblāzmas, Ozolaines, Anniņmuižas un Uzvaras parki, Maskavas dārzs un Mežaparks.
Slēpošanas, riteņbraukšanas vai skrituļslidošanas trasi paredzēts izveidot Grīziņkalna, Dzegužkalna, Anniņmuižas, Ēbelmuižas, Uzvaras un Šampētera parkos, Māras dīķa apstādījumos, Piejūras dabas parkā, Mežaparkā, Biķernieku, Šmerļa, Juglas, Bābelītes, Ulbrokas, Ziepniekkalna, Imantas, Kleistu un Bolderājas mežaparkos.
Kā ziņots, drīzumā plānots izstrādāt Eiropas Savienības direktīvas, kas paredz ikvienam pilsētas iedzīvotājam nodrošināt nokļūšanu parkā vai skvērā 15 līdz 20 minūšu laikā, ejot kājām no dzīvesvietas. Tuvākajā nākotnē šī prasība būs obligāta arī Rīgā, tādēļ koncepcijas izstrādātāji plānojuši pilsētā veidot jaunus parkus.
Šis nosacījums jāņem vērā, lemjot par pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu nodošanu privatizācijai, uzskata vides centra "Agenda 21" direktors Juris Putriņš.
Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam 2006. - 2018.gadam iedzīvotāju skaits uz hektāru sauszemes apstādījumu un dabas teritoriju platības ir 153,2, kas ir ievērojami mazāks nekā vidēji citās Eiropas galvaspilsētās, izpētījuši Rīgas apstādījumu attīstības koncepcijas 2007. - 2018.gadam izstrādātāji, vides centra "Agenda 21" speciālisti.
Arī pašreizējais iedzīvotāju skaits uz hektāru kopējās Rīgas apstādījumu un dabas teritorijas platības ir ļoti mazs salīdzinājumā ar citām Eiropas galvaspilsētām - 43 iedzīvotāji, izpētījuši "Agenda 21" speciālisti.
Patlaban apstādījumu un dabas teritoriju kopējā platība ir 12 225 hektāri jeb 40,2% pilsētas teritorijas. Nākotnē to paredzēts samazināt līdz 7483 hektāriem jeb 24,6% Rīgas teritorijas.
Apstādījumu attīstības koncepcijas mērķis ir izveidot publiski pieejamu apstādījumu un dabas teritoriju ilgtspējīgu telpisko struktūru pilsētā.
Plānots, ka Rīgas dome lēmumu par koncepciju varētu pieņemt oktobrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!