Ar toreizējām kuģniecības amatpersonām saistīti uzņēmumi slēguši līgumus par kuģu fraktēšanu ar īpaši neizdevīgiem nosacījumiem, izriet no audita dokumenta, ko izstrādājuši starptautiskie auditori "Moore Stephens".
Kā norāda laikraksts, 2003.gadā saskaņā ar auditoru novērtējumu LK zaudējusi 7,2 miljonus dolāru, 2004.gadā - vēl 29,1 miljonu dolāru. Tie ir neieņemtie ienākumi, kas pagājuši garām kuģinieku kasei. "Moore Stephens" norāda uz nezināmiem faktoriem šajā procesā - nav zināms, kas ir fraktējušo ofšoru īpašnieki, nav zināms, kā viņiem izdevies panākt fraktēšanas likmes, kas brīžiem ir divreiz zemākas nekā vidējās cenas tirgū u.c.
"Neatkarīgā" raksta, ka šis nav vienkārši "Enron" tipa gadījums, kad kādas kompānijas vadība izpumpē naudu no akcionāru uzticētajiem resursiem. Laikā, kad LK cieta no šīm darbībām, tā vēl pastarpināti daļēji piederēja valstij. Turklāt vēl patlaban 10% kuģniecības pieder Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, un, pēc laikraksta aprēķiniem, pensiju fonds varētu būt zaudējis aptuveni divus miljonus latu.
Savukārt 2003.gada zaudējumi gandrīz pilnībā attiecas uz valsti, jo tikai no nākamā gada stājas spēkā privatizācijas rezultāti - līdz tam LK piederēja valstij, kā arī bijušajiem darbiniekiem, kam bija rezervēta īpaša personālakciju kvota atkarībā no darba stāža. Arī pēc 2004.gada daļa akciju pastarpināti piederēja valstij - ar tobrīd vēl neprivatizētās "Ventspils naftas" starpniecību, norāda laikraksts.
Kā raksta "Neatkarīgā", citi dokumenti un tranzītuzņēmumu serveros atrodamās atskaites liecina, ka "SSF Apsardze", kad vēl skaitījās SIA "Skeena", nodarbojusies ar grāmatvedības apkalpošanu. Daži no šiem failiem ļauj noprast, ka ar tiem operējusi un atskaites gatavojusi Ņina Gļebova, kas savas karjeras laikā strādājusi vairākos nopietnos tranzītbiznesa uzņēmumos.
Uz adresi Doma laukumā 1a, kur atrodas tādas organizācijas kā AS "Topmar Holdings", SIA "LSF Trans", Latvijas-Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrība u.c., nākušas arī atskaites no ārzonu kantoru menedžmenta firmas "Arias, Fabrega & Fabrega" pārvaldītajiem ofšoriem, starp kuriem ir arī "Skeena Overseas".
Kā raksta "Neatkarīgā", tieši "Skeena" vārds redzams tranzītnieku atskaitēs. Spriežot pēc failiem, ko sagatavojusi, iespējams, Gļebova "Topmar Holdinga" īpašniekam Oļegam Stepanovam, cauri "Rietumu bankai" izgājuši miljoni, kuru izcelsme ir "tāljūru miglā tīta".
Tā 2004.gada 30.janvārī, piemēram, "Skeena" turējusi "Rietumu bankā" vairāk nekā 2,5 miljonus eiro lielu depozītu uz diennakts termiņu un 1,2 miljonu dolāru diennakts depozītu. Jau nedēļu vēlāk notikusi ievērojama kustība kontos - eiro daudzums pieaudzis līdz 2,65 miljoniem, bet no dolāru konta noņemts vairāk nekā miljons: atlikuši tikai 12,7 tūkstoši. Klāt pievienotie fragmentārie paskaidrojumi liecina, ka šī nauda kaut kā saistīta ar kuģu fraktēšanu un sauso doku izmaksām, taču nav pieejami nekādi dati, kas izskaidrotu tik apjomīgu naudas kustību kontos, kas pieder firmām, kuras nekādu reālu uzņēmējdarbību neveic.
Ventspils tranzītbiznesa karam ejot plašumā un dziļumā, aizstāvēt ierakumus aicināts arī bijušais Valsts policijas priekšnieks un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Rekšņa - viņš ievēlēts valdes locekļa amatā SIA "SSF Apsardze". Patlaban SSF grupas uzņēmumi, kam pieder arī "SSF Apsardze", tiek minēti kā vieni no tā dēvētā Ventspils tranzītbiznesa kara izraisītājiem, raksta "Neatkarīgā".
Pirms mēneša "SSF Apsardze" tās jaunajā adresē Brīvības ielā 151 bija viena no pirmajām, kas ievākusies tikko pabeigtajā namā. Bijušais policijas šefs sēdēja pie vienīgā datora un atzina, ka tikko sācis darbu. "Es stājos amatā tikai 11.septembrī, sāku veidot visu no nulles. Šī ir pavisam jauna firma," stāstīja Rekšņa.
Vairākkārt noklausījies norādījumus uz kompānijas raibo vēsturi un interesantajām saistībām, bijušais policijas galva beidzot atzina, ka nevarot būt atbildīgs, ja iepriekšējās amatpersonas nodarbojušās ar ko nelikumīgu.
"Mani uzaicināja darbā veidot no paša iesākuma SSF grupā ietilpstošo uzņēmumu apsardzi, jo man drošības jomā ir liela pieredze," laikrakstam skaidroja Rekšņa. Skaidrojot, vai "SSF Holdingam" ir parādījušies kādi objekti, ko apsargāt, Rekšņa pēc neliela pārdomu mirkļa atteica, ka "tas ir komercnoslēpums, nosauksim to tā".
Rekšņa nesniedza skaidru atbildi, vai viņš varētu nodot informāciju saviem agrākajiem kolēģiem tiesībsargājošajās institūcijās, ja izrādīsies, ka viņa pārstāvētā firma vai citi grupai piederošie uzņēmumi iejaukti nelikumībās, raksta "Neatkarīgā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!