Pieteikuma iesniedzējas uzskata, ka tās bērnu mātes, kuru atalgojums pārsniedz 560 latus mēnesī, tiek nepamatoti diskriminētas, jo viņas nesaņem pabalstu vienādā 70% apjomā no sava atalgojuma.
Saskaņā ar apstrīdēto normu pabalsts personai, kas kopj bērnu vecumā līdz gadam, ja persona nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ir mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu alga 70% apjomā, bet ne mazāk kā 56 lati mēnesī un ne vairāk kā 392 lati mēnesī.
Satversmes 91.pants nosaka: visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Satversmes tiesa atzina, ka Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna kopšanas pabalstu un piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem" un noteikumos par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apjomu, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību paredzētās normas atbilst Satversmes 91.pantam.
Tiesa secināja, ka bērna kopšanas pabalsts, lai arī tā apjoms lielā mērā atkarīgs no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ir sociālā palīdzība, nevis sociālās apdrošināšanas pakalpojums. Tādēļ pieteikuma iesniedzējām nav tiesību saņemt bērna kopšanas pabalstu proporcionāli sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Tiesa norādīja, ka apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi, tomēr tai ir leģitīms mērķis, proti, tā ļauj īstenot arī citu cilvēku tiesības uz sociālo nodrošinājumu, kā arī nav pārkāpts samērīguma princips. Atšķirīgā attieksme ir attaisnojama un apstrīdētā norma atbilst Satversmei.
Vērtējot, vai noteiktais pabalsta maksimālais apjoms nav nesamērīgs, tiesa uzsvēra, ka valstij nav pienākuma ar bērna kopšanas pabalstu aizstāt visus personas iepriekš darbā gūtos ienākumus. Sociālās palīdzības sistēmā valstij jāsniedz palīdzība vismaz minimālā apjomā.
Bērna kopšanas pabalsta maksimālais apjoms garantē apmierinošu dzīves līmeni personai, jo pabalsts vairāk nekā trīs reizes pārsniedz iztikas minimumu. Pabalsta maksimālais apjoms ir septiņas reizes lielāks nekā pabalsta minimālais apjoms.
Tādēļ tas ir pietiekami liels salīdzinājumā gan ar šā paša pabalsta minimālo apjomu, gan ar citiem valsts sociālajiem pabalstiem. Turklāt Ministru kabinets paredzējis ne tikai bērna kopšanas pabalsta maksimālo apjomu, bet arī tā pārskatīšanas kārtību.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs, nepārsūdzams un stāsies spēkā no dienas, kad to publicēs laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".