Konceptuāli atbalsta pilnvarojumu valdībai parakstīt Latvijas – Krievijas robežlīgumu (papildināts)

Pārbalsojot par otrajā reizē nobalsoja 65 deputāti, bet pret - 26 deputāti.

Saeimas deputāti nolēma lemt par pilnvarojumu galīgajā lasījumā jau 8.februārī.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ceturtdien mudināja deputātus atbalstīt robežlīguma parakstīšanu, norādot, ka "šis ir vispiemērotākais laiks." Viņa aicināja deputātus būt drosmīgiem un robežlīgumu atbalstīt

Prezidente aicināja aizmirts par zaudēto Abreni, norādot, ka arī citas valstīs pēc Otrā Pasaules kara ir cietušas līdzīgus zaudējumus. Ceturtdien no rīta LNT raidījumā "900 sekundes" Vīķe-Freiberga izteica pārliecību, ka Abreni var atgūt, tikai militārā ceļā. Arī premjers Aigars Kalvītis aicināja deputātus "robežlīguma parakstīšanu neatlikt uz vēlāku laiku." Kalvītis norādīja, ka robežlīguma parakstīšana ir svarīga Latvijas un Krievijas attiecību nostiprināšanai.

Debatēs vairākkārt izskanēja, ka gadījumā, ja robežlīgums tiks parakstīts, to apstrīdēt varēs Satversmes tiesā (ST), rosinot rīkot tautas nobalsošanu. Partija "Jaunais Laiks" jau iepriekš ir izteicis gatavību, pēc līguma pieņemšanas, vērsties ST.

"Latvijas robežu var mainīt tikai ar tautas balsojumu," Saeimas debatēs norādīja "Jaunā Laika" (JL) deputāte Ilma Čepāne. JL deputāte uzsvēra, ka Latvija vairs nav pakļaujama ar Krievijas spēka paņēmieniem.

"Mēs nedrīkstam nodot savu vēsturi", sacīja Čepāne. Viņai, JL vārdā, aicināja neatbalstīt robežlīguma parakstīšanu.

"Vai mēs gribam saglabāt to, ko esam atguvuši, vai arī vēlamies ar saucēja balsi tuksnesī atgūt to, kas nav atgūstams," runājot par robežlīguma parakstīšanu Saeimā jautāja ārlietu ministrs Artis Pabriks. Viņš aicināja parakstīt līgumu, norādot, ka Abrenes atgūšana ir tik pat nereāla, kā Tobago vai Gambijas atgūšana.

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis Saeimas debatēs pauda pārliecību, ka līguma parakstīšana garantēs arī lielāku valsts drošību. Viņš pieļāva, ka robežlīguma neparakstīšana vājinās valsts drošības līmeni.

Referendums ir ceļš, lai izmetu robežlīguma jautājumu, pārliecināts Kārlis Šadurskis (JL). Viņš norādīja, ka ministri, kas "nāk un iet" nevar lemt bez tautas piekrišanas. Pretējās domās bija deputāte Antra Rugāte (TP), kura aicināja beidzot pielikt punktu robežlīgumam.

Deputāts Māris Grīnblats debatēs norādīja, ka nekur nav teikts, ka Latvijai jādejo Krievijas mūzikas pavadībā. Grīnblats aicināja nesteigties ar lēmuma pieņemšanu un pārdomāt robežlīguma pieņemšanu.

Projekts paredz, "pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1991. gada 21. augustā pieņemto Latvijas Republikas Konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu, kā arī ņemot vērā starptautiski atzīto Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību un saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 3. pantu pilnvarot Ministru kabinetu parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu".

Pret likumprojektu iepriekš iebilda apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, uzskatot, ka tas pietiekami nenodrošina Latvijas tiesiskās nepārtrauktības principu šajā likumprojektā, jo netiek izdarīta tieša norāde uz 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, kas pēc TB/LNNK domām ir būtiska Latvijas tiesiskās pēctecības garantija.

Apvienība uzskata, ka šāds jautājuma risinājums ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 3.pantu un faktiski nozīmē labprātīgu atteikšanos no nolaupītās Latvijas teritorijas daļas – Abrenes apriņķa.

Savukārt starptautisko tiesību eksperte Ineta Ziemele iepriekš paudusi, ka no starptautisko tiesību viedokļa piedāvātais variants ir korekts, jo tajā aizvien tiek uzturēta Latvijas pozīcija par valsts nepārtrauktību.