Pēc advokāta stāstītā, viņa pārstāvētā puse tiesā uzsvērs, ka 90.gadu sākumā Latvijas banku sistēmas uzraudzība bijusi mazattīstīta un mazpieredzējusi, tāpēc tika prasīts, lai lielās komercbankas auditē kāda no pazīstamām starptautiskajām auditorfirmām, kas lielā mērā aizstātu Latvijas Bankas vēl pilnībā neattīstīto uzraudzības sektoru un tam būtu atslēgas loma Latvijas Bankas lēmumos par rīcību sakarā ar kādas bankas konkrēto stāvokli.
"Mēs nenoliegsim, ka jau 1994.gada vasarā Latvijas Bankai bija nojauta, ka viss nav pilnīgā kārtībā. Taču bez audita ziņojuma, kur norādīts uz trūkumiem, Latvijas Bankai nebija formāla pamata, uz ko atsaukties, sperot soļus pret "Banku Baltija". Bankas vadība draudēja ar tiesas darbiem, ja pret to speršot it kā nepamatotus soļus," piebildis advokāts.
"Mēs tiesai centīsimies pierādīt, ka, paļaujoties uz audita slēdzienu, turpinājās un pastiprinājās tiešai tās "Bankas Baltija" finansu darbības, kas bankai un tās klientiem radīja vislielākos zaudējumus," iepriekš atzīmēja Bagners.
Procesā būs jāliecina arī augstām gan esošām, gan bijušām Latvijas amatpersonām. Par prasītāja puses liecinieku tikšot aicināts Latvijas Bankas prezidents Einars Repše un Latvijas Bankas viceprezidents Ilmārs Rimšēvics, kā arī bijušais ministru prezidents Māris Gailis un kādreizējais Latvijas Bankas padomnieks, "Rietumu bankas" prezidents Maikls Borks (Michael Bork).