Mazuļa parādīšanās atstāj būtisku iespaidu uz ģimenes budžetu, secināts Eiropas Savienības statistikas apsekojumā par pirmsskolas vecuma bērnu aprūpi ārpus ģimenes.
Pētījumā noskaidrots, ka vismaz 59% sieviešu, kurām ir bērns, kas nav sasniedzis divu gadu vecumu bija ekonomiski neaktīvas (t. i. nestrādāja un nemeklēja darbu), bet nodarbinātas bija 30% sieviešu.

Savukārt no sievietēm, kurām ir bērns līdz sešu gadu vecumam, ekonomiski neaktīvas ir 31%, 57% no šīm sievietēm bija nodarbinātas, bet 12% nestrādājošas darba meklētājas, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Turklāt konstatēts, ka gandrīz puse (44%) no ģimeņu skaita ar bērnu, kas nav sasniedzis 2 gadu vecumu, piederēja trūcīgākajām mājsaimniecībām. Bērnam sasniedzot 2 gadu vecumu, situācija krasi mainījās: 66% sieviešu ar bērnu 2 līdz 4 gadu vecumā bija nodarbinātas un 69% sieviešu – ar bērnu 5 līdz 6 gadu vecumā.

Sievietes var strādāt, ja viņām ir iespējams izmantot auklīšu, bērnu aprūpes centru, izglītības iestāžu vai citu bērnu pieskatītāju pakalpojumus, kā arī radinieku, kaimiņu vai draugu palīdzību. Apsekojuma dati sniedz informāciju par to, kā ārpus ģimenes ir tikuši aprūpēti un izglītoti bērni līdz 6 gadu vecumam.

Apsekojuma dati liecina, ka visvairāk bērnu apmeklēja pirmsskolas izglītības iestādes. Otrs izplatītākais bērnu aprūpes veids ir radinieku, draugu, kaimiņu vai citu personu (izņemot vecāku) uzraudzība.

Pilsētās vairāk nekā laukos bērni tiek aprūpēti un izglītoti ārpus ģimenes. Pilsētās 61% bērnu apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, 20% bērnu mēdz pieskatīt citi radinieki, draugi vai kaimiņi un 4% bērnu tiek atstāti aukles uzraudzībā. Laukos 41% bērnu apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, 10% bērnu mēdz pieskatīt radi, draugi vai kaimiņi un tikai 2% bērnu tiek atstāti aukles uzraudzībā. Apsekojuma rezultāti varētu norādīt uz pilsētnieku aizņemtību, kā arī uz plašākām bērnu ārpusģimenes aprūpes un izglītošanas iespējām.

Visvairāk bērnu 2 – 4 gadu vecumā (25%) tiek atstāti radinieku, draugu vai kaimiņu uzraudzībā. Tas varētu būt izskaidrojams ar faktu, ka sievietes pārstāj saņemt bērnu kopšanas pabalstu, atgriežas darbā un nav kam bērnu pieskatīt. Sasniedzot 5 gadu vecumu, šī aprūpes forma strauji samazinās. 5 – 6 gadu vecumā lielākā daļa bērnu (86%) sāk apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādes, jo tiek uzsākta bērnu sagatavošanās turpmākām skolas gaitām.

Saskaņā ar pirmsskolas izglītības iestāžu sniegto informāciju par situāciju 2006.gada 1. septembrī rindā uz uzņemšanu tajās atradās 21,2 tūkstotis bērnu, tai skaitā pilsētās – 18,0 tūkstoši. Salīdzinot ar 2005.gadu, rinda uz uzņemšanu pirmskolas izglītības iestādēs bija pieaugusi par 4 tūkstošiem bērnu jeb 23%. Tas nozīmē, ka ne visiem vecākiem ir iespējams iekārtot bērnu pirmskolas izglītības iestādēs, kas viņus piespiež izmantot citas aprūpes formas vai vienam no vecākiem (visbiežāk mātei) palikt ar bērnu mājās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!