Saeima ratificē Latvijas – Krievijas robežlīgumu

Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga portālam "Delfi" sacīja, ka Valsts prezidente pēc desmit dienām parakstīs likumprojektu par robežlīguma ratifikāciju, jo uzskata, ka Saeima spērusi pareizu soli, tādā veidā atbalstot ilgus gadus pauso Latvijas ārpolitikas nostāju, kuru īstenojuši dažādi ministri un valdības.

Saeima ceturtdien noraidīja visus TB/LNNK un JL priekšlikumus pievienot robežlīgumam skaidrojošu deklarāciju, labot un papildināt likuma tekstu.

TB/LNNK ierosināja izņemt no likumprojekta atsauci uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pieņemto robežu nemainības principu, ko robežlīguma noslēgšanai prasīja Krievija, tā vietā nosakot, ka likums pieņemts un apstiprināts, "ievērojot 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas tiesisko pēctecību, kā arī 1920. gada 11. augustā noslēgtā Miera līguma starp Latviju un Krieviju nozīmi."

Tāpat "tēvzemieši" ierosināja likumprojektam pievienot skaidrojošu deklarāciju, kurā norādīts, ka Latvija "nesaista šo robežlīgumu ar plašāko jautājumu par Latvijas prettiesiskas okupācijas seku likvidēšanu."

TB/LNNK arī ierosināja noteikt, ka likums par robežlīguma ratifikāciju zaudē spēku gadījumā, ja Satversmes tiesa atzīst robežlīgumu par neatbilstošu Satversmei.

Savukārt partija "Jaunais laiks" ierosināja, ka likumprojekts par robežlīguma ratifikāciju stājas spēkā 2008.gada 31.decembrī.

Saeimas deputāti ar balsu vairākumu noraidīja visus TB/LNNK un JL ierosinātos grozījumus likumprojektā. Ārlietu ministrs Artis Pabriks (Tautas partija, TP) norādīja, ka deklarāciju, kuru viņš 2005.gadā rosināja pievienot robežlīgumam, vairs nav nepieciešama. "Labam politiķim atšķirībā no slikta politiķa jāsaprot, ka mainās laiki un mainās iespējas," sacīja Pabriks, norādot, ka šajā gadījumā līguma noslēgšana ir labāka par "turēšanos pie Pabrika deklarācijas".

Premjers Aigars Kalvītis (TP) ceturtdien bija ieradies uz Saeimas sēdi, lai aicinātu opozīcijas partijas, it īpaši JL, būt atbildīgiem un atbalstīt robežlīguma ratifikāciju. Premjers uzsvēra, ka Latvija konsekventi virzījusies uz robežlīguma ratifikāciju, starptautiskajiem partneriem apsolot, ka Latvijai nav teritoriālas pretenzijas pret Krieviju un robežlīguma neesamībā esot vainojama Krievijas puse.

Kalvītis uzsvēra, ka Latvijas lēmumu par robežlīguma ratifikāciju gaidot visa starptautiskā sabiedrība, jo pašreizējā situācijā tā varētu būt vienīgā pozitīvā ziņa Eiropas Savienības un Krievijas attiecībās. Pēc Kalvīša domām, veicot robežlīguma ratifikāciju, Latvija izpilda savas starptautiskās saistības, bet JL esot "politiski bezatbildīga partija", kas nekad "nevarēs pretendēt un būt varas partija", kamēr vien tā būs "politiski bezatbildīga."

Savukārt bijušais premjers un bijušais JL priekšsēdētājs Einars Repše noraidīja Kalvīša pārmetumus, uzsverot, ka viņa valdības laikā gatavotajam robežlīgumam bija plānots pievienot skaidrojošo deklarāciju, tagad tās neesot, turklāt tagad robežlīgumam esot pievienota "apkaunojoša" atsauce uz EDSO robežu nemainīguma principu, kas esot izdevīga Krievijai, nevis Latvijai. ""Jaunais laiks" nevienam nav solījis pārkāpt Satversmi un atteikties no 1920.gada Miera līguma, "sacīja Repše, skaidrojot pretestību pret robežlīguma ratifikācijas likuma pieņemšanu. "Man ir kauns par Latvijas valdību," pauda Repše.

Jau vēstīts, ka Satversmes tiesa(ST), izskatot partijas "Jaunais laiks" lūgumu, nolēmusi neapturēt Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju Saeimā. Tomēr ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris sacīja, ka valdībai, Saeimai un Valsts prezidenta institūcijai būtu jārīkojas tā, lai robežlīgums vēl nestātos spēkā gadījumam, ja ST varētu atzīt robežlīgumu par Satversmei neatbilstošu.

Vīnes konvencija nosaka starptautiska dokumenta labošana vai atcelšana iespējama tikai tad, ja otra puse piekrīt. "Šādā situācijā varētu tikt apdraudēta ST sprieduma izpilde," atzina Kūtris.

Latvijas un Krievijas premjeri robežlīgumu parakstīja 27.martā Maskavā. ST 26.aprīlī ierosināja lietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Satversme noteic, ka par robežas izmaiņām var lemt tikai tauta referendumā. Lietas izskatīšana ST paredzēta rudenī.