Atzīšos, es biju pret Zatleru un par Endziņu vai Levitu. Un ziniet, es komentāros vārdus neizvēlējos, lai arī nekā trīsstāvīga vai nepiedienīga nekad nerakstīju (un arī nerakstīšu). Taču redzot visu, kas notika tieši vēlēšandienā, man kļuva žēl nevis mana atbalstītā un neievēlētā Endziņa, bet gan Zatlera.
Un ļoti žēl. Es pat gribēju uzmesties Delfos par viņa kvēlāko aizstāvi, noskatoties preses konferenci, kluso ziedu nolikšanu, apmulsušo skatienu, iznākot no Saeimas...
Bet ko es ar to visu gribu pateikt, jūs pamatoti jautājat. Ir kāda lieta, ko es gribētu, lai stingri izprot visi, sevišķi pats Zatlers.
Domāju, ka neviens, vai ar ļoti retiem izņēmumiem "nolika" Zatleru kā cilvēku, kā personisku indivīdu. Tādu, kāds viņš bija pie Brīvības pieminekļa, kā viņš tik bērnišķīgi aizkustinoši lauzīja rokas tikšanās ar presi laikā. Tādu – cilvēcisku un ievainojamu un tādu, kas var arī raudāt, kas ilgi mācījās par ārstu, ir lielisks ķirurgs, glābis dzīvības, bet kas tomēr paņēmis pateicību, jo valsts atalgojuma sistēma ir katastrofa.
Un pat piedotu viņam, ka viņš neprot runāt, bez pieredzes politikā, bez... Labi, Guntis pirms daudziem gadiem bij tāds pats.
Runa ir par attieksmi. Jā, attieksmi, attieksmi, attieksmi. Es gribētu teikt, ka vainīgs šajā farsā, cilvēka pārdzīvojumos, tautas dusmās, ir valdības vadītājs (vai nu kas tur viņu dīda)un ko. Piedodiet, taču nosaukt tautas milzīgu (lai neteiktu, ka nospiedošā vairākumā) daļu par kvaukšiem, kas ķeras biksēs ir vienkārši nožēlojami. Tad kā gan pēc elementārās loģikas viņš var pamatot savu atrašanos vēlētā amatā attiecībā uz savu elektorātu, kas ir krietni mazāks, kā bija atbalsts Endziņam? Tie tak gan, pēc viņa domām tad iznāktu visīstākie kvaukši. Kāpēc viņš klausās viņus?
Grozījumi drošības likumos un 200 000 ļaužu parakstu. Valdības vadītājs mazajā Latvijā atļaujas pateikt, ka šis skaits neko nenozīmē un nenozīmēs. Viņš ir ievēlēts. Vinš vienkārši tagad IR. Es īsti neizprotu personas domu gājienu (ja tāds ir) – jo tieši vēlētiem (!) cilvēkiem ir akūti jāieklausās tautas balsī. Ai, paveicās tiem mūsu vadītājiem, ka latvieši mierīga tauta, ka nav mašīnu dedzināšanas un asaru gāzes. Bet viss taču kādreiz nāk atpakaļ, katrs darbs un nedarbs kādreiz izlīdzinas. Ir apbrīnojama mūsu gudro galvu bērndārznieku (bet varbūt rūdītu veču?) neinformētība par šo teicienu.
Neizplūstot sīkākās detaļās, uzsvēršu to, ka Zatlera kungam bija jāizjūt šī konjunktūra, un, ja viņš visu laiku uzsvēra, ka grib vienot tautu, ka uzklausa tautu, TAD KĀDĒĻ GAN viņš neatsauca kandidatūru par labu tiešām tautas vienotājam Endziņam? Zatlera kungs, man jūs ļoti cilvēciski ir žēl, man vienaldzīgas Jūsu intīmās pateicības, es nebiju pret Jums, es biju pret varas cinismu, pret trulumu, pret tautas saukšanu par kvaukšiem, pret oligarhu (ir, ir tādi!) lietu bīdīšanu, pret...
Un es biju par mieru, par inteliģenci, par elementāru cieņu pret vēlētāju gribu, par dialogu.
Vai gribat iegūt neiedomājamu tautas cieņu? Atkāpieties no amata pirms zvēresta. Lai nāk šis trešais.
Esam izgājuši cauri mazai ellītei, esam jau uz izejas durvju sliekšņa, lūdzu palīdziet mums visiem tikt ārā.
Bet, ja tomēr paliksiet, lūdzu rēķinieties ar mūsu komentāriem, mūsu jautājumiem, mūsu kritiku, mūsu sašutuma pilnajiem rakstiem. Mūsu vēl ilgi nezūdošo atmiņu par kvaukšiem un biksēm.
Un, Uldi, rēķinies Tu arī. Es neesmu pret cilvēku Zatleru, es esmu pret varas cinismu. Un kā gan savādāk es varu pretoties, ja ne vēršoties arī pret viņu, kas neredz šos cēloņus un sekas, ietekmējot to, kurš ļāvās virzīties, atgādinot, atgādinot un atgādinot, ka tas nebija pareizi. Tādēļ nevaru piekrist tiem, kas saka, ka vajag samierināties. Nu kā gan pilsoniskā sabiedrība vispār var pastāvēt, ja tā necīnas? Redz, Baltkrievijā ar visi samierinas.
Salut!