Prezidente arī atzinusi, ka Latvijas valsts ir progresējusi, ko atzīst arī ārzemju viesi, bet tai pašā laikā dažiem iet grūti, bet arī tā ir neatņemamam daļa no dzīves. Bet, ja raugās uz valsti kopumā, tad progress bijis ļoti straujš.
Prezidente arī noradīja, ka savu pilnvaru laikā viņa kopā ar Prezidenta kanceleju centusies palīdzēt cilvēkiem, bet, protams, visiem palīdzēt nav bijis prezidentes spēkos.
Vīķe–Freiberga arī paudusi, ka Latvijas "demokrātija vēl ir relatīvi jauna, un daudziem tautiešiem nav skaidrības kā šis process darbojas, ko nozīmē Satversmes panti, kas par ko ir atbildīgs, pie kurām durvīm jāklauvē".
Prezidente arī norādīja, ka šobrīd ir daudzi, kuriem ir labāk veicies, valstī ir daudz miljonāru, taču pārāk daudz to, kas dzīvo zem nabadzības sliekšņa. "Mums jāstrādā, lai mazinātu šo plaisu, lai tie, kas ir trūcīgi, varētu virzīties ar katru gadu uz augšu, lai veidotos stabila vidusšķira, kas ir garants stabilajai demokrātijai". Prezidente paudusi pārliecību, ka kopīgiem spēkiem Latvija varēs tikt pāri šiem grūtiem laikiem, un "ātrāk, nekā Īrija, ko mēs tā apbrīnojamiem".
Prezidente atzinusi, ka viņai bija laime sākt prezidentūru ar mīlestību no tautas, un arī prezidentūras beigās saņemt necerēti, unikāli latviskas un skaistas atvadas ar ziediem no savas tautas.