Dārgie brāļi latvieši, mans stāsts sāksies šeit – ar patiesību. Mēs vēl esam dzīvi un izbeigties pilnīgi noteikti netaisāmies. Padomju laiki ir atstājuši dziļus skrāpējumus mūsu – baltu apziņā un pasaules uztverē, ko diemžēl tik viegli nav iespējams izlabot.
20. gadsimta sākumā neviens nešaubījās par to, ka prūši pastāv, lingvistiski pārvācojušies, bet tomēr pastāv. Netiek runāts par plašāko jēdzienu – prūši (visi, kas dzīvoja Prūsijas karalistē), bet gan par šaurāko jēdzienu – prūši (tie, kas dzīvoja Austrumprūsijā (tagadējais Kaļiņingradas apgabals, Klaipēdas apgabals un Mazūrijas – Vārmijas vojevodiste.).

Šie pārvācotie prūši runāja "vācu valodā", ko saprast vācietis nevarēja. Tā sauktajā Niederpreussich dialektā. Šis dialekts saturēja sevī tik daudz baltu vārdus, ka dažbrīd nonāca līdz kurioziem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!