Rubenis arī ticies ar bijušajiem KNZ darbiniekiem studentiem un sacīja, ka atbalsta studentu neformālu radio un uzskata to par vajadzīgu. Tomēr padome nevarēs, piemēram, piešķirt jaunu frekvenci vai runāt par studentu sadarbības iespējām ar valsts radio, kamēr nebūs skaidra koncepcija un finansēšanas avoti, jo KNZ pierādīja, ka šāds neformālais radio nav finansiāli izdevīgs.
Pēc Rubeņa vārdiem, par studentu radio varēs runāt, ja būs universitātes, valsts vai sponsoru atbalsts. "Ja šāda atbalsta nav, tad padome piešķirs jaunu frekvenci, bet pēc tam to pārdos," klāstīja padomes vadītājs.
Jauniešu radiostacijas KNZ akcionāri plāno iesniegt Nacionālajai radio un televīzijas padomei jaunu koncepciju, kurā uzsvars būtu uz komerciāla radio veidošanu, nevis neformālas mūzikas programmu. Šobrīd radiostacijā neformālās jauniešu mūzikas vietā jau sākusi skanēt komercmūzika.
NRTVP pirms gada piekritusi piešķirt licenci šim radio, jo tas bija vērsts tieši uz jauniešu auditoriju un radio pieder pašiem jauniešiem. Situācija ir mainījusies un arī Latvijas Univeristāte nav sniegusi finansiālu atbalstu, kā sākotnēji solījās. Līdz ar to radiostacijai bija jāmeklē līdzekļi. Mēnesī radiostacijas darba nodrošināšanai nepieciešami aptuveni 3-4 tūkstoši latu. Šobrīd radio nedod nekādu peļņu, līdz ar to ir jāmaina koncepcija uz komercradio.
KNZ darbinieki Interneta portālā DELFI izplatījuši atklātu vēstuli, kurā norāda uz samilzušajām problēmām un paziņo, ka "mūsu un Jūsu kopīgais radio - KNZ - ir miris". Tālāk vēstulē tiek uzsvērts, ka pašreizējā radiofrekvenču dalīšanas un pārpirkšanas sistēma novedusi pie situācijas, ka "morāli piekrāpta Nacionālā radio un televīzijas padome, kas dala radiofrekvences", kā arī Latvijas Universitātes studenti un arī Latvijas sabiedrība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!