Latvijas Ornitoloģijas biedrība par nākamā, 2008.gada putnu izvēlējās melno stārķi, informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Māris Strazds.
Melnais stārķis (gandrs) ir viena no harizmātiskajām un joprojām arī viena no vissliktāk zināmajām Eiropas lielajām putnu sugām, kaut gan kopš 1993. gadā tieši Latvijā uzsāktās šīs sugas starptautiskās izpētes programmas sākšanas par tā dzīvesveidu ir uzzināts ļoti daudz jauna.

Melnie stārķi ir tālo distanču gājputni, kas vasaras sezonā ir sastopami plašā teritorijā Eiropā un Āzijā, bet ziemu pavada attiecīgi Aizsahāras Āfrikā vai Dienvidāzijā, migrējot vienā virzienā līdz pat 7000 kilometru tālu. Izolēta melno stārķu populācija dzīvo arī Dienvidāfrikā.

Stārķi visvairāk dzīvojas vienatnē vai, ligzdošanas laikā pāros; arī baroties tie cenšas vienatnē, izņemot ļoti labās barošanās vietās, kur var sapulcēties grupās. Melnie stārķi veido monogāmu pāri, kas dzīvo kopā daudzus gadus. Latvijā melnie stārķi atgriežas marta beigās–aprīļa sākumā, agrākie putni redzēti jau marta vidū. Uzreiz pēc atgriešanās viņi izremontē ligzdu, pārojas, dēj olas un uzsāk perēšanu. Melnie stārķi ir ļoti konservatīvi un savu ligzdu, ja vien viņus neaizdzen, var izmantot ļoti ilgus gadus.

Latvijā ilgākā zināmā ligzda lietota vismaz 57 gadus, taču gadījumu, kad vienā ligzdā putni dzīvo vairāk nekā 30 gadu, ir daudz. Iespējams, ka dabiska ligzdas nomaiņa parasti ir saistīta ar viena putna (tēviņa) bojāeju, jo zināms, ka savvaļā melnā stārķa mūžs var sasniegt vismaz 26 gadus (Latvijā 1981. gadā gredzenots putns 2007. gada rudenī redzēts Izraēlā gāju laikā, joprojām dzīvs).

Stārķu galvenā barība ir nelielas zivtiņas (līdz 90% no īpatsvara), kuras putni ķer aktīvi meklējot strautos vai seklās nelielās meža upītēs, retāk arī dīķos. Nozīmīga papildus barība Latvijā ir vardes.

Kopš neatkarības atjaunošanas melno stārķu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divas reizes. Bojā gājušas ir arī daudzas no agrāk zināmajām melno stārķu ligzdām.

Tādēļ ornitologi akcijas laikā aicina vākt ziņas par melnā stārķa novērojumiem visā Latvijā, kā arī meklēt ligzdas teritorijās, kur putni dzīvo, bet pašreizējā ligzda nav zināma. Nodrošinot šīm ligzdām aizsardzību, var no nociršanas glābt ievērojamas bioloģiski vērtīga meža platības. Akcijas ietvaros mēs centīsimies panākt, lai mikroliegumi tiktu ierosināti arī visām pārējām zināmajām ligzdām, kuras vēl nav aizsargātas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!