"Ja agrāk debitors ar savu naudas plūsmu varēja tikt galā tā, ka tam izdevās norēķināties ar visiem vai gandrīz visiem, tad pašreiz viņa lietas virzās sliktāk. No tā var izsecināt, ka debitors tagad dzēsīs savus parādus mazākās daļās un termiņš parāda dzēšanai tiks pagarināts," uzsver Kiprijanova.
Viņa norāda, ka arvien aktīvāk interesi par inkaso pakalpojumiem izrāda uzņēmumi, kuriem lielu daļu klientu veido fiziskas personas. Tie ir mobilo sakaru tīklu un kabeļtelevīzijas operatori, interneta pakalpojumu sniedzēji, namu pārvaldes, apsardzes firmas, autostāvvietu īpašnieki, bankas, līzinga kompānijas un citas organizācijas, kuras izsniedz patēriņa kredītus, kā arī ūdens, gāzes, siltuma un preču ar pēcapmaksu piegādātāji.
"Visiem šiem uzņēmumiem jārēķinās ar to, ka, sadārdzinoties pārtikas cenām, privātpersonu izdevumu struktūrā var notikt vai jau ir notikušas izmaiņas, kuru dēļ tie, iespējams, pat neapzināti var kavēt rēķinu apmaksu. Mēs pat nerunājam par negodprātīgiem preču un pakalpojumu patērētājiem, kuru vieglprātīgā attieksme pret paša saistību pildīšanu nekādi nav saistāma ar situāciju ekonomikā," uzsver Kiprijanova.
Tādos apstākļos kreditoriem ir jēga rosināt parādniekus norēķināties, iesaistot tādu iekšējās iedarbības līdzekli kā nemaksātāju reģistrs. Izredzes tajā atrasties, tostarp pat uz neilgu laiku, neiepriecina ne tikai fiziskas, bet arī juridiskas personas.
"Tad, ja kreditori neautomatizēs piedziņas procesu un vilcināsies, tiem diemžēl ne tik drīz izdosies uzlabot situāciju parādu atgriešanas procesos un kaut nedaudz mazināt pastāvīgās "galvas sāpes" milzīgu neapmaksāto klientu parādu summu veidolā," brīdina Kiprijanova.
Savukārt kredītmenedžmenta uzņēmums "Lindorff" no klientiem saņemto parādu piedziņas uzdevumu skaits privātpersonām un uzņēmumiem šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinot ar pagājušo gadu ir pieaudzis 2,5 reizes.
Kā norādīja "Lindorff" galvenais menedžeris Reinis Kučers, krasais parādnieku pieaugums ir skaidrojams ar vispārējo ekonomisko situāciju valstī, kas ir atstājusi ietekmi uz privātpersonu maksātspēju.
"Nepietiekamās plānošanas, azarta un optimisma rezultātā arvien lielāka daļa sabiedrības nonāk situācijā, kad viņu ģimenes budžetā vairs nepaliek pāri brīvie līdzekļi. Savukārt šis fakts negatīvi atspoguļojas uz kādu no līzinga, kredīta vai overdrafta maksājumiem, to pārceļot vai vispār nespējot nomaksāt," uzsver Kučers.
"Paus Konsults" valdes loceklis Mārcis Katajs atzīst, ka pēdējo pāris mēnešu laikā ir pieaudzis to parādnieku skaits, kas paši labprātīgi vērsušies pie parādu piedziņas kompānijas ar vēlmi uzsākt atmaksas procedūru.
"Interesanti ir tas, ka daudziem no viņiem parāda vecums ir jau vairāki gadi. Salīdzinot ar martu, šīs skaits palielinājies par 3%, kas situācijā, kad strauji krītas cilvēku maksātspēja un samazinās kopējais piedziņas procents, ir diezgan ievērojami. To var skaidrot ar privātpersonu kredītreitinga ieviešanu, kas cilvēkus dara uzmanīgākus, jo viņi ir apzinājušies, ka aizdevumu bankās vai citās finanšu institūcijās ir saņemt arvien grūtāk. Iespējams, cilvēki ir jau saskārušies ar banku nevēlēšanos izsniegt viņiem kredītus, tādēļ tagad paši izrāda vēlmi pēc iespējas ātrāk nokārtot savas parādsaistības," skaidroja eksperts.
Katajs norāda, ka vairāk nekā 70% parādnieku kredītreitings ir neapmierinošs. Kopš kredītreitinga ieviešanas divu mēnešu laikā ļaunprātīgu parādnieku skaits palielinājies par aptuveni 7000. Šīm personām ir slikta atmaksas disciplīna vai obligātos maksājumus viņi neveic vispār, un šīm personām tiek ieteikts neizsniegt aizdevumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!