"KNL" redakcija veica aptauju to lauku skolu vidū, kurās jau šobrīd ir mazāk par 90 skolēniem un kuras pēc jaunajiem kritērijiem pavisam noteikti nāktos slēgt. No 241 aptaujātās skolas tikai viena izteica apņēmību aizstāvēt savas pastāvēšanas nepieciešamību, pārējās skolas samierinās ar to, ka darbību nāksies pārtraukt.
Neziņa par 241 skolu
Pamatojoties uz Pasaules Banka un Starptautiskā valūtas fonda ziņojumu, Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM) šī gada janvārī iesniedza Ministru kabinetam izvērtējumu par izglītības sistēmas pilnveidošanas iespējām Latvijā. Gatavojot informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem izglītības iestāžu tīkla attīstībai" ministriju darba grupa aprēķināja, cik skolēniem un skolotājiem skolā jābūt, lai valsts turpinātu finansēt skolas izdevumus no budžeta līdzekļiem. Novados sākumskolās - 1.- 4. klase 40 skolēni, bet attiecīgi 1.- 6. klasē - 60. Bērnu skaits pamatskolā laukos, kas nodrošinātu izglītības programmas īstenošanu, ir 102 skolēni, bet vidusskolās 162. Otrs rādītājs - skolotāju skaits. Novadu pamatskolās jāstrādā 17 skolotājiem, bet vidusskolās - 28 pedagogiem. Izglītības ministrijas speciālisti prognozēja, ka normatīvo aktu grozījumi, kas attiecas uz izglītojamo skaitu izglītības iestādēs, radīs virkni problēmu īstermiņā: - nepieciešams papildu finansējums, lai skolas ēkas pielāgotu lielākam skolēnu skaitam; skolu autobusu iegādes nepieciešamība; ceļu infrastruktūras sakārtošana un uzturēšana; nodarbināto skaita samazināšanās izglītības sektorā; palielināsies attālums līdz izglītības iestādei vecāko klašu skolēniem.
Kā finansē skolas un kas mainīsies
Izglītības iestādes saņem atbalstu gan no valsts, gan pašvaldībām. Valsts apmaksā pedagogu algas, bet pašvaldības sedz tehnisko darbinieku algas, kā arī nodrošina materiālo bāzi un uztur skolu. Ja apstiprinās jauno fiansēšanas kārtību, pedagogu algas aprēķinās atbilstoši finansēšanas modelim "Nauda seko skolēnam". Skolēnu skaits laukos attiecīgi vairāk kā 100 un 160 noteiks, vai pedagogu algas apmaksās valsts. Ja skolēnu skaits sasniegs šos rādītājus, par skolotāju algu apmaksu parūpēsies valsts, bet samazinājuma gadījumā pašvaldības. Darba grupa aprēķinājusi, kādas līdzekļu summas nepieciešamas skolotājiem un administrācijai gadā. Novadu vidusskolās algām vajadzīgi 131709 lati, bet pilsētās - 156075. Pilsētās finansējums algām ir lielāks, jo izglītības programmas īstenošanai noteikts augstāks skolēnu skaita rādītājs vidusskolās un pamatskolās, nekā laukos. Lai piemērotu naudas sadales mehānismu pamatskolās jāmācās 180 skolēniem, bet vidusskolās 255.
Salas pamatskolas cīnīsies par saglabāšanu, citiem bezcerība
"Mēs cīnīsimies līdz galam, lai skolu neslēdz," optimistiski stāsta Rīgas rajona Salas pamatskolas direktore Daina Krūmiņa. Šajā Rīgas rajona skolā pašlaik mācās 74 skolēni, kurus izglīto 17 skolotāji. Viņa stāsta, ka gatavi "savilkt jostu", lai vairākus gadus spētu pastāvēt bez valsts atbalsta, ja pieņems likuma grozījumus. Direktore prognozē, ka turpmākos divus mācību gadus iespējama skolēnu skaita samazināšanās, bet pēc tam daudzums varētu palielināties.
Pārējo Latvijas lauku reģionu skolas direktori apliecināja, ka pašvaldības nespēs nodrošināt finansējumu, ko valsts nesniegs reformas gadījumā. Rēzeknes rajona Nagļu pamatskolas direktors Pēteris Vērdiņš apgalvo, ka skolu finansēšana ir sāpīgākais jautājums. "Pašvaldība ir atsaucīga, tomēr tai nav tik daudz līdzekļu kā citām pašvaldībām, tādēļ skolai draud slēgšana. Tas var izraisīt tālejošas sekas - skola nav tikai izglītības iestāde, tā ir arī kultūras centrs, kas vieno visu pagastu," viņš paredz.
Vai Latvijā radīsies "spoku pilsētas"?
Norvēģu zinātnieku 2004. gada pētījumā "Skandināvijas valstis Eiropas kontekstā" atspoguļota lauku apvidu demogrāfiskā situācija un migrācijas sekas. Labklājības meklējumos lauku reģionu iedzīvotāji darbaspējīgā vecumā devās uz pilsētām. Nepietiekošā bērnu skaita dēļ slēdza skolas, un palikušie pārcēlās uz pilsētām. Šos apvidus dēvēja par "spoku pilsētām" līdz tās kļuva par "atvaļinājuma ciemiem". Turīgi cilvēki brauca atpūsties krāšņās dabas un miera dēļ. Sociālantropologs stāsta, ka līdzīgi var notikt arī Latvijas lauku reģionos, ja uz izglītības iestādēm vajadzēs braukt ilgāk kā stundu. Degvielas cenu kāpums var būt viens no kritērijiem, kādēļ jāpārceļas uz citu dzīvesvietu. Līdz ar to Latvijas izglītības politikas virzītājiem jau šobrīd sabiedrībai būtu atklāti jāpasaka, ka skolu tīkla optimizēšana nebūs vien savdabīga reforma izglītības nozarē, bet pavisam noteikti radīs arī iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņas, sociālas problēmas un piespiedu migrāciju tuvāk pilsētām vai uz tām. Toties Latvijā radīsies jauns administratīvi teritoriāls jēdziens - "spoku pilsētas".
Ekspertu viedokļus par skolu slēgšanas sekām, kā arī Latvijas rajonu karti, kurā atainots to pamatskolu un vidusskolu skaits, kurās ir mazāk par 90 skolēniem, atradīsiet internetā www.knl.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!