Lai gan būvnieki sola, ka Dienvidu tilts bez nopietna kapitālā remonta stāvēs 100 gadu, līgumos tā garantija ir trīs gadi, otrdien raksta laikraksts "Neatkarīgā".
"Garantija ir plašs jēdziens - ir garantija materiāliem, ir garantija mūsu darbam, kas ir trīs gadi. Tā kā tilta būvniecībā ir izmantoti dažādi materiāli, tad arī pastāv dažādas garantijas materiāliem," laikrakstam skaidro Dienvidu tilta projekta vadītājs Dmitrijs Bahmanovs. Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības plānošanas un attīstības nodaļas vadītājs Eduards Raubiško laikrakstam norāda, ka trīs gadu garantija esot bijusi lielākā, ko varējuši izspiest no būvfirmām. "Ja mēs prasītu tilta būvniecībai, pieņemsim, 10 gadu garantiju, tad ar mums neviens līgumu neslēgtu," skaidro par projektu atbildīgā pašvaldības amatpersona.

Laikraksts norāda, ka šobrīd būvnieki izmanto Būvniecības likumā noteikto, ka minimālā garantija ir divi gadi. Valsts un pašvaldību pasūtītājus likums ierobežo vien noteikt īsāku garantijas laiku, bet ne attiecībā uz garantijas termiņa griestiem, kas teorētiski var sasniegt arī desmitus gadu. To, ka līgumos parādās divu un trīs gadu garantijas termiņš, skaidro ar būvfirmu diktātu, kurām vaļu dod izdevīgā likuma norma.

Par būvniecības nozari valsts mērogā atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) nespēj izskaidrot, kāpēc spēkā esošā likumdošana rakstīta tā, lai jautājumā par būvju garantijas laiku būtu maksimāli izdevīga celtniekiem, nevis pasūtītājiem, kas miljonu projektos galvenokārt ir valsts un pašvaldības, norāda laikraksts.

"Būvfirmas izmanto šo minimālo divu gadu termiņu, jo to nav izdevīgi palielināt. Citās valstīs pastāv līdzīga prakse," "Neatkarīgajai" atzīst EM Būvniecības departamenta Būvnormatīvu nodaļas vadītājs Andris Šteinerts. Būvniecības likumā noteiktais plānošanas un arhitektūras uzdevuma divu gadu minimālais derīguma termiņš būtu jādiversificē, proti, darbam jānosaka viens derīguma termiņš, materiāliem cits, uzstata Šteinerts.

Biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs uzskata, ka tik vērienīgai un dārgai būvei kā Dienvidu tilts trīs gadu garantija ir pietiekami liela, raksta laikraksts. "Garantija tiek likta tikai tāpēc, ka pastāv kādi riski, bet tas nenozīmē, ka tiltam pēc trim gadiem uzreiz kaut kas notiks," skaidro Birkavs. Viņš uzskata, ka celtniecības firmām tiltu nemaz nav izdevīgi būvēt nekvalitatīvi. "Dienvidu tilta un Gaismas pils būvniecībā iesaistīti paši nozīmīgākie būvnieki. Šādiem cilvēkiem darba kvalitāte ir goda lieta. Ja kāds no viņiem izgāžas tik lielā projektā, tad prestižs tiek zaudēts uzreiz. Varu apgalvot droši - šie cilvēki dara savu darbu pēc labākās apziņas, un nekvalitatīvs darbs nav viņu mērķis," laikrakstam norāda Birkavs.

Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecības darbi pašvaldībai izmaksās vairāk nekā 100 miljonus latu, bet kopā ar otrās kārtas celtniecību, ieskaitot kredītprocentus, kas jāmaksā bankai, izmaksas tiek lēstas pat līdz pusmiljardam latu. Rīgas domē cer, ka Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību izdosies sākt 2009. gadā un pabeigt divu gadu laikā. Taču tas būs atkarīgs no zemju īpašumu atsavināšanas un atklātā konkursa rezultātiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit