Sabiedriskā politikas centra "Providus" pētniece Ilona Kronberga uzskata, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) un Ceļu satiksmes likumā pastāv pretrunas, kas ļauj apšaubīt uz fotoradaru mērījumu pamata piemēroto sodu likumību, piektdien ziņo laikraksts "Diena".

"Administratīvo pārkāpumu kodekss ir vērsts uz pārkāpuma izdarītāju. Piemēram, ja ceļu policija aptur ātruma pārsniedzēju, viņš ir vainīgs un tiek saukts pie atbildības. Taču, pielietojot fotoradarus, tiek nofotografēts auto un tā numura zīme, bet ne vadītājs, un sankcija par uzlikto sodu tiek piesūtīta mašīnas īpašniekam. Tomēr šis īpašnieks saskaņā ar likumu nav šī pārkāpuma izdarītājs, tāpēc viņu sodīt par to nevar," laikrakstam norādījusi Kronberga.

Kā laikrakstam skaidrojusi Kronberga, piesūtīt soda kvīti īpašniekam, neesot pareizi arī balstīties uz skaidrojumu par administratīvo sodu, kas "tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā (..)". "Te ir redzams, ka sods uzliekams konkrētai personai, kura izdarījusi pārkāpumu, nevis transporta līdzekļa īpašniekam, kura vainu pārkāpuma izdarīšanā bez radara, kas fotografē vadītāju, atbilstoši pašreiz spēkā esošajam likuma variantam nevar pierādīt," skaidrojot APK pretrunu ar Ceļu satiksmes likumu, norādījusi Kronberga.

Lai uzliktie sodi būtu likumīgi, Kronberga uzskata, ka APK būtu jāievieš jauna norma: ja tev pieder mašīna un to vada cilvēks, kurš pārkāpj satiksmes noteikumus, īpašnieks ir līdzatbildīgs par šo pārkāpumu un tiek uzskatīs par pārkāpēju, kā rezultātā tam tiek piemērots arī atbilstošais sods. Līdzīgi arī attiecībā uz apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, ziņo laikraksts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!