Sūdzības iesniedzējas pārstāve arī sniedza vairākus piemērus no Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem un citās valstīs notikušiem gadījumiem. Piemēram, Igaunijā kādai sievieti pasē ierakstīts viņas uzvārds franču valodā, kā tas arī rakstās, bet gadījumos, ja kāds nesaprot uzvārda izrunu, viņa to paskaidro, līdz ar to nerodas nekādas savstarpējās saprašanās problēmas. Turklāt arī Mencenas vīram Latvijā izdota auto īpašnieka reģistrācijas apliecība, kurā viņam ierakstīts vāciskais uzvārds Mentzen.
Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, oponējot sūdzībā minētajiem faktiem, sacīja, ka valsts valodas likumā skaidri un gaiši noteikts, ka vārdi atveidojami pēc latviešu tautas tradīcijām pēc spēkā esošajām normām, tas ir - ja latviskās tradīcijas ar laiku mainītos, likums ir pietiekami elastīgs, lai nebūtu nepieciešami grozījumi.
Kusiņš skaidroja arī starptautisko praksi, kad citā valodā uzvārds tiek nodots tā, lai pēc iespējas precīzāk atveidotu tā izrunu, kas līdz ar to noved pie atsevišķām fonētiskām izmaiņām.
Kusiņš nepiekrita viedoklim, ka jāmaina likums, lai visus uzvārdus varētu pasē atveidot oriģinālrakstībā. Tādā gadījumā šīs personas varētu sākt arī iebilst, ka laikrakstos viņu uzvārdi var tikt rakstīti "latviskotā variantā" , savu viedokli pauda Saeimas pārstāvis.
Kusiņš kā piemēru minēja teikumu "Mentzen mīl sievietes", kuru varot iztulkot četros variantos. Pirmkārt - Mentzen ir vīrietis, un viņš mīl sievietes, Mentzen ir vīrietis un viņu mīl sievietes, un vēl divi varianti, ja šo uzvārdu identificē kā sievietes uzvārdu. Šādi teksti, bez šaubām, radītu pārpratumus un nesaprašanos, uzskata Saeimas pārstāvis. Līdz ar to Kusiņš uzskata, ka Valsts valodas likums nepārkāpj Mencenas tiesības un neiespaido privāto dzīvi.
Saistībā ar Kusiņa minēto piemēru radās diskusija starp tiesnešiem un lietas dalībniekiem, jo ST priekšsēdētājs Aivars Endziņš norādīja, ka tikpat labi šo teikumu latviešu variantā varētu teikt "Egle mīl sievietes" un arī būtu četri dažādi uztveres varianti. "Ja vīrietis, precoties ar sievieti, kurai ir uzvārds Egle, pāriet sievas uzvārdā, viņu taču pasē raksta kā Egle, nevis, piemēram, Eglis," norādīja Endziņš.
Runājot par cilvēku spēju uztvert pareizo vārda izrunu, Jautrīte Briede lūdza Kusiņu izrunāt "visiem labi zināmā ātrā ēdināšanas restorāna nosaukumu", proti - bistro "McDonalds" nosaukumu, norādot, ka arī šajā gadījumā visur tiek rakstīts oriģinālais nosaukums, bet nevienam nerodas problēmas ar tā uztveri.
Šodien ST vēl paredzējusi uzklausīt vairāku ekspertu viedokļus, piemēram, Dzimtsarakstu departamenta direktori Āriju Iklāvu, profesori Inu Druvieti, Valsts valodas centra speciālisti Melitu Stengrevicu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvi Andri Krēķi un citus. ST šodien izskata pirmo lietu, kas ierosināta pēc privātpersonas konstitucionālas sūdzības par vārdu un uzvārdu rakstības noteikumu atbilstību Satversmei.
Lieta ierosināta pēc Jutas Mencenas sūdzības. Mencena pašlaik dzīvo Vācijā. Viņa apstrīd Valsts valodas likuma atsevišķa panta un Ministru kabineta noteikumu par personu uzvārdu latviskošanu atbilstību Satversmei.
Sieviete apprecējusies ar Vācijas pilsoni, un laulības apliecībā viņas uzvārds rakstīts Mentzen, taču Latvijā tas latviskots un tiek rakstīts Mencena. Šādai uzvārda latviskošanai viņa nepiekrīt. Sieviete, pirms vērsties ST, iesniegusi sūdzību un vērsusies zemākas instances tiesā, taču saņēmusi noraidījumu visās tiesu instancēs.