Kā informēja tiesā, Kalniņš norādījis, ka sākotnēji pieteicējiem bija jāvēršas VN valdē un tad akcionāru sapulcē, norādot arī konkrētu zaudējumu apmēru. Tas neesot ticis izdarīts.
Šo lēmumu desmit dienu laikā no 6.oktobra būs iespējams apstrīdēt Augstākajā tiesā (AT).
Ceturtdien, 2. oktobrī apgabaltiesa noraidīja advokātu Viktora Tihonova un Agra Bitāna, kurš pārstāvēja atbildētājus Denisu Kremu, Polu Malholandu un Ešliju Nīliju, kā arī Ilvas Purēnas lūgumu izbeigt tiesvedību LNT prasības lietā.
Arī šo lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt AT.
Jau ziņots, ka prasību saskaņā ar Komerclikumu VN vārdā iesniedza tās akcionāra LNT pārstāvis Kvēps.
LNT pārstāv tā dēvēto Ventspils mēra Aivara Lemberga oponentu nometni un kopā ar vairākiem lieliem uzņēmumiem iesaistīts Ventspils tranzītbiznesa konfliktā.
Prasība vērsta pret VN amatpersonām Olgu Pētersoni, Ilvu Purēnu, Gunti Tīrmani, Aldi Āķi, Denisu Kremu, Māri Gaili, Vladimiru Krastiņu, Gintu Laiviņu-Laivenieku, Polu Malholandu, Ešliju Nīliju, Vladimiru Solomatinu, Mamertu Vaivadu, Andri Vilcmeieru un Ansi Sormuli.
VN sabiedrisko attiecību un reklāmas vadītāja Gundega Vārpa prasības iesniegšanu iepriekš nodēvēja par negodīgas konkurences mēģinājumiem no LNT lielākā akcionāra AS "Ventbunkers" puses, kurš jau iepriekš VNT kapitāldaļu pārdošanas darījumu bija apstrīdējis tiesā, kas to izskatīs 2008.gada 26.novembrī.
Tagad, izmantojot likumdošanas normas, "Ventbunkers" ar sev piederošas kompānijas LNT palīdzību cenšas īstenot negodīgas konkurences darbības, uzskata VN. Jāņem arī vērā, ka kopš brīža, kad "Ventbunkers" neapkalpo VN piederošo dīzeļdegvielas cauruļvadu, tā darbības rezultāti ir būtiski pasliktinājušies un tagad tas cenšas kaitēt citu uzņēmumu darbībai, norādīja Vārpa.
"Ventbunkera" preses sekretārs Vladimirs Novodvorskis informēja, ka prasība tiesā iesniegta, jo šādi uzņēmums cenšas aizstāvēt savas biznesa intereses. "Ventbunkers" uzskata, ka VNT daļu pārdošanas darījums ir bijis ekonomiski nepamatots lēmums un tā nosacījumi ir pārāk neskaidri.
Prasītie 90 miljoni ASV dolāru esot publiski izskanējusī VNT kapitāldaļu pārdošanas darījuma summa.
"Ventbunkers" norāda, ka lēmums par VNT kapitāldaļu pārdošanu "Euromin Holdings" pieņemts gandrīz uzreiz pēc tam, kad šī uzņēmuma mātesuzņēmums - starptautiskais enerģētikas koncerns "Vitol" - bija iegādājies valstij piederošās VN akcijas.
"Ventbunkers" pauž bažas, ka šī VNT kapitāldaļu pārdošana bijusi jau iepriekš "sarunāta", pirms vēl "Vitol" iegādājās VN akcijas. Pēc Novodvorska teiktā, uzņēmuma rīcībā arī esot informācija, ka pēc VNT daļu pārdošanas VN joprojām neesot saņēmusi ne santīma un arī paši darījuma atmaksas nosacījumi esot "dīvaini".
Savukārt Vārpa uzsvēra, ka saskaņā ar "Vitol" un "Ventspils naftas" vienošanos par darījuma finansēšanu maksājums pilnībā tiks īstenots, maksimums, desmit gadu laikā, saistot šo darījumu ar "Vitol" apņemšanos garantēt kravu apjomu "Ventspils nafta termināls" un saglabāt būtiska investora lomu VN holdingā.
VN un "Euromin Holdings" darījums paredz, ka par VNT 49% kapitāla daļām tiek maksāti 90 miljonu ASV dolāru. "Vitol" no savas puses garantē arī kravu piegādes terminālim vai finansiālu kompensāciju, ja termināļa noslodze netiek nodrošināta nepieciešamajā apjomā, kā arī fiksētus gada maksājumus neatkarīgi no konkrētiem pārkraušanas rādītājiem. Tas nozīmē, ka VNT tiek nodrošināta stabila darbība, garantēta ieņēmumu plūsma un darbavietas ilgtermiņā, dodot iespēju uzņēmumam īstenot savus attīstības un modernizācijas plānus, skaidroja Vārpa.
Starptautiskā naftas un gāzes tirdzniecības kompānija "Vitol Group" ar tās meitasuzņēmuma "Euromin Holdings" starpniecību valstij piederošo VN akciju izsolē 2006.gada oktobrī iegādājās lielāko daļu jeb aptuveni 36 miljonus VN akciju, kas veido 34% no VN pamatkapitāla.
Ventspils mēra Aivara Lemberga oponenti kontroli "Ventbunkerā" pārņēma 2006.gada vasarā.
"Ventbunkeru" savulaik uzskatīja par centrālo uzņēmumu Ventspils tranzīta biznesā. Tam piederēja kontrolpakete LNT, kas savukārt bija 48,89% VN akciju īpašniece. VN koncernā ietilpst tādi uzņēmumi kā VNT, AS "Latvijas kuģniecība", AS "Preses nams", SIA "Mediju nams" un citi.
Iepriekšējās LNT vadības darbību rezultātā kompānijai atlikuši vairs tikai 38% slēgtās emisijas VN akciju. Jaunā LNT vadība Kvēpa vadībā jau sākusi juridisku cīņu par šo akciju atgūšanu.
Saskaņā ar "Ventbunkera" un tiesu sniegto informāciju uzņēmuma kontrolpakete - 58,15% akciju - pieder Nīderlandē reģistrētajai firmai "Yelverton Investment". Šīs firmas īpašnieki nav zināmi, bet masu medijos minēta neoficiāla informācija, ka starp tiem ir galvenokārt Ventspils tranzītbiznesā iesaistītie uzņēmēji.
"Ventbunkera" akcionāri ir arī Olafa Berķa firmai "N&J" pilnībā piederošais SIA "Kement" - 13,33%, Oļega Stepanova kontrolētais AS "Topmar Baltic Investments" - 13,34%, kompānija "IAG Industrieanlagen Gesellschaft mbH" - 9,6% un tās meitasfirma SIA "IAG" - 3,6%. "IAG" ir "Yelverton Investments B.V." piederoša kompānija.
"Ventbunkera" akcionāre ar 1,39% ir arī AS "Optima Management", kuru saskaņā ar neoficiālu informāciju kontrolē padomes priekšsēdētājs Jānis Blaževičs, ar 0,28% - AS "Investment Activity", kas pieder Igoram Skokam un Genādijam Ševcovam, bet Lembergu ģimenei pieder 0,27% akciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!