"Ja neatradīsim, kā līdzekļus var pārdalīt, nezinu, kā mēs strādāsim. Tas nav nopietni," saka ceļu policijas (CP) priekšnieks Edmunds Zivtiņš, komentējot ziņas, ko pagaidām arī viņš dzirdējis tikai neoficiāli.
Šogad vienai CP ekipāžai būs jāiztiek ar 100 litriem benzīna mēnesī. Tas nozīmējot - tikai pieci litri uz vienu maiņu. Līdz šim limits bija 500 litru mēnesī, tādējādi var prognozēt, ka ceļu policistu patruļas kļūs mazkustīgākas.
Valsts policijas (VP) priekšnieks Aldis Lieljuksis atzina, ka līdz ar valdības uzdoto līdzekļu samazināšanu par 25% policijai naudas degvielai būs par trešdaļu mazāk. "Maksimums, ko šogad varēsim atļauties benzīnam, ir divi miljoni latu," teic VP šefs. Pērn šim mērķim policija iztērējusi aptuveni 3,1 miljonu latu.
Tiesa gan, konkrēts lēmums, kā šis samazinājums attieksies uz katru VP struktūrvienību, vēl nav pieņemts, par to tikšot lemts sanāksmē otrdien. Lieljuksis gan uzsver, ka reaģēšana būs prioritāte: noteikti būs jānodrošina izbraukumi uz nozieguma vietām un avārijām. Tomēr "kādas 300 automašīnas vajadzētu likt pie sētas", piebilst policijas priekšnieks.
Kopumā policijai pašlaik esot ap 1800 transportlīdzekļu, daudzi no tiem ir paņemti līzingā. "Ja maksāsim līzingu par mašīnu, kas vienkārši stāv pagalmā, tas nebūs normāli, tāpēc tās mēs izmantosim," apgalvo Lieljuksis.
"Ja par 25% jāsamazina izdevumi, nu taču nebūs tā, ka viss paliks pa vecam. Elektrība un komunālie paliks dārgāki, bet tos mēs nemaksāt nevaram. Daudz citu iespēju, kā ietaupīt, mums nav," skaidro VP priekšnieks.
Taupības režīms ietekmēs arī citu policijas funkciju veikšanu, piemēram, Kriminālprocesa likumā noteikto tulkošanu, arī konvojēšanu un ekspertīžu veikšanu. Arī automašīnu remontam līdzekļu var nepietikt. "Mūsu darbu kopumā tas noteikti ietekmēs negatīvi," atzīst Lieljuksis.
NPA: policijas vadība izmanto dienesta transportu personīgām vajadzībām
Ceļu policijai šogad degvielai naudas mazāk, jo iekšlietu ministrs Mareks Segliņš nevēlas apturēt nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu, portālam "Delfi" norādīja Neatkarīgās policistu arodbiedrības (NPA) priekšsēdētājs Armands Augustāns.
"Diemžēl ne Valsts policijas vadība ar tās priekšnieku ģenerāli Aldi Lieljuksi priekšgalā, ne iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, ne arī ministru prezidents Ivars Godmanis nesadzirdēja NPA 2008.gada 20.decembrī izplatīto paziņojumu, jo citādi būtu rīkojušies tik pat aktīvi un ātri, kā tas notika, grozot likumus un noteikumus, samazinot darbinieku skaitu," teic Augustāns.
Pēc viņa vārdiem, tikšanas laikā NPA, papildus atalgojuma samazināšanai, ko piedāvā ministra un dienestu priekšnieki, ierosināja Segliņam un klātesošajiem priekšniekiem aizliegt izmantot dienesta transportu personīgām vajadzībām: braukšanai no mājām uz darbu un otrādi, medībās, uz tirgu un teātri.
"Šāds aizliegums papildus ietaupītu ik mēnesi ap 50-70 tūkstošu un pat vairāk latu. No minētas summas varētu ik mēnesi prēmēt pa 100 latiem no 500 līdz 700 policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekus," apgalvo NPA priekšsēdētājs.
Augustāns pauž nožēlu, ka ministrs Segliņš nevēlas apturēt nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu, "jo nevar pieļaut, ka ģenerālis Lieljuksis nespēs nekavējoties ierasties pie ministra, ja tam nebūšot dienesta automašīnas". Pēc Augustāna vārdiem, Segliņš gan nepaskaidroja, kāpēc arī citiem 400-500 darbiniekiem, kurus ministrs neplāno pēkšņi izsaukt pie sevis, būtu jāizmanto dienesta mašīnas diendienā un arī brīvdienās personīgām vajadzībām.
"Dienestu priekšniekiem, to starpā Valsts policijas priekšniekam Aldim Lieljuksim, vispirms bija jāierosina ne tikai pārtraukt valsts naudas izšķērdēšanu, bet arī veikt pasākumus par maksas ieturēšanu un nodokļu aprēķināšanu par dienesta transporta izmantošanu personīgām vajadzībām," uzskata arodbiedrība.
Neatkarīgās policistu arodbiedrības aicina šajā situācijā iejaukties ne tikai premjeru, bet arī Valsts kontroli, Tiesībsargu, Ģenerālprokuroru un Valsts ieņēmumu dienestu.