Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Visvaldis Puķīte atzina, ka pirms termiņa atbrīvotais recidīvists nav vienkārša personība.
"Daugulis sevi morāli rādīja vienu, bet īstenībā viņa attieksme pret ieslodzījuma vietu, pret likumu kā tādu nav mainījusies jau pēdējos 20 gadus," sacīja Puķīte.
IeVP priekšnieks uzskata, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados ieslodzīto un pēdējos gados brīvībā iznākušo bandītu masveida "aktivizēšanās" patlaban nedraud. Tomēr Puķīte atzīst, ka šī situācija var mainīties ekonomiskās krīzes iespaidā.
Vienisprātis ar IeVP priekšnieku šajā ziņā ir arī bijušais Kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Blonskis, kurš par piemēru minēja 13.janvāra masu nekārtību izmeklēšanu.
"Šajā [13.janvāra grautiņu] lietā strādā vairāki desmiti darbinieku, pat varbūt vairāk par simtu. [..] Tātad viņi tiek atrauti no sava noteiktā rajona, no konkrētām krimināllietām, kas viņiem ir par citiem smagiem noziegumiem, un tāds Daugulis un vēl citi [tajā laikā] jūtas brīvi, un viņus praktiski neviens nenovēro," skaidroja Blonskis.
Kā ziņots, par slepkavību un bandītismu iepriekš notiesātais Daugulis, kurš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū vadīja bruņotu laupītāju grupējumu, šomēnes aizturēts aizdomās par kādas sievietes nogalināšanu pērn septembrī.
Piecas reizes iepriekš tiesātais, 60 gadu vecais Daugulis, kurš atzīts par īpaši bīstamu recidīvistu un ieslodzījumu vietās kopumā pavadījis vairāk nekā 35 gadus, no cietuma ticis atbrīvots 2007.gada vasarā, lai gan soda termiņam bija jābeidzas 2011.gada februārī.
Daugulim piemērota nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana, jo viņš bija izcietis trīs ceturtdaļas soda un nebija pārkāpis cietuma režīmu. Tobrīd Saeima vēl nebija pieņēmusi Krimināllikuma labojumus, kas tagad paredz vairāku papildus nosacījumu vērtēšanu, lemjot par pirmstermiņa atbrīvošanu.
Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas priekšniece Sintija Virse apstiprināja, ka 22.janvārī kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Rīgas reģiona pārvaldes un Baložu iecirkņa policistiem, veicot operatīvos pasākumus, uz aizdomu pamata par 2008.gada septembrī notikušas slepkavības izdarīšanu aizturēja agrāk piecas reizes par slepkavību un citu vardarbīgu noziegumu izdarīšanu sodītu 1948.gadā dzimušu vīrieti. 23.janvārī tiesa aizturēto apcietinājusi.
Par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja tā izdarīta mantiskā nolūkā, Krimināllikumā paredzēts mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku no 10 līdz 20 gadiem un policijas kontrole uz laiku līdz trīs gadiem, konfiscējot mantu.
Pēc Virses teiktā, kriminālprocesā turpinās pirmstiesas izmeklēšana ar mērķi noskaidrot līdzdalībniekus un aizturētā saistību ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Ja kāda iedzīvotāja rīcībā ir ziņas, kas palīdzētu izmeklēšanai, policija lūdz zvanīt pa tālruni 67075330 vai arī personīgi vērsties tuvākajā policijas nodaļā.
Kā ziņots, Dauguļa vadītais bruņotais noziedznieku grupējums tika izveidots 1995.gadā, saplūstot ar Oļega Moisejeva vadītu bandu, un galvenokārt aplaupīja pasta un inkasācijas automašīnas, kā arī dzīvokļus. Vienā no laupīšanas reizēm Daugulis upuri nogalināja.
Pēdējais uzbrukums notika 1996.gada 6.februārī, kad tika aplaupīta Medicīnas akadēmijas inkasācijas mašīna un uzbrucēji savā īpašumā ieguva akadēmijas personāla algām paredzēto naudu - vairāk nekā 50 000 latu. Pēc nedēļas Daugulis un citi laupītāji tika apcietināti.
Rīgas apgabaltiesa 2001.gada septembrī Daugulim par slepkavību un bandītismu piesprieda brīvības atņemšanu uz 15 gadiem. Sodu vēlāk nemainīja arī Augstākā tiesa. Līdz ar to viņam cietumā bija jāpavada laiks līdz 2011.gada 15.februārim.
Saskaņā ar Krimināllikuma 61.pantu par sevišķi smagu noziegumu notiesāta persona, kāda ir arī Daugulis, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu var lūgt, ja ir izciestas ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no noteiktā soda.
Kopš pagājušā gada rudens šis likuma pants paredz, ka nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana iespējama, ja ir pamats uzskatīt, ka persona pēc atbrīvošanas spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot jaunu noziegumu.
Tomēr šis nosacījums likumā tika iestrādāts jau tad, kad Daugulis bija uz brīvām kājām. Iepriekš tiesa nevarēja atteikt pirmstermiņa atbrīvošanu, ja notiesātais ieslodzījuma vietā nebija izdarījis nekādus pārkāpumus.