1960.gada 30.jūlijā Latvijas alpīnisti Imanta Egberta vadībā uzkāpa 6218 metru augstajā virsotnē, kur līdz tam cilvēks nebija spēris kāju. Lai gan virsotnē atstātajā zīmītē minēts Latvijas vārds, politiskās situācijas ietekmē tā nosaukta par "Padomju Latviju".
2005.gada 1.augustā četri Latvijas alpīnisti uzkāpa virsotnē, to neoficiāli pārdēvējot neatkarīgās Latvijas vārdā.
Alpīnistu komandas "Traverss" kāpēji - Valdis Puriņš, Oļegs Siļins, Viesturs Silenieks un Andrejs Kozakovs - virsotnē uzstādīja plāksni, uz kuras ir rakstīts virsotnes nosaukums "Latvija" un laiks, kad noticis pirmkāpiens, - 1960.gads.
Alpīnisma kluba "Traverss" dalībnieki pirms tam vairākus gadus meklēja iespēju uzkāpt šajā virsotnē. Mērķa sasniegšanu līdz šim traucēja kalnu reģiona grūtā pieejamība un sarežģītā politiskā situācija Vidusāzijā. 2001.gada augustā, uzkāpjot blakus esošajā "Čon-To" smailē, kluba "Traverss" alpīnisti secinājuši, ka pašreiz uzkāpšana "Padomju Latvijas" smailē ir iespējama pa jaunu maršrutu no Kirgīzijas puses.
Pasaulē ir tikai dažas valstis, kuru vārdā nosauktas virsotnes, kas augstākas par sešiem tūkstošiem metru. "Padomju Latvija" nav populārs kalns, tajā pēc latviešiem uzkāpa tikai daži desmiti ekspedīciju, jo virsotne atrodas grūti pieejamā vietā.
Tadžikistāna pārdēvējusi arī citas virsotnes, lai atbrīvotos no padomju mantojuma.
2006.gadā 7134 metrus augstā Ļeņina smaile tika pārdēvēta par Tadžikistānas neatkarības kalnu, bet Revolūcijas smaile tika pārsaukta par Ibn Sinas (Avicennas) virsotni senā persiešu zinātnieka vārdā.
Tomēr pēc padomju nostaļģijas tvīkstošiem alpīnistiem vēl ir iespēja to izbaudīt - vairākas virsotnes Tadžikistānas kalnos ir saglabājušas savus padomju laiku nosaukumus, kā 6233 metrus augstā Padomju virsnieku smaile.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!