Rekonstruēts Varakļānu novada tautastērps  (3)

Kā informēja projekta īstenotāji, Varakļānu novada sieviešu tautas tērpa rekonstruēšanai biedrība informāciju sāka vākt jau pirms diviem gadiem. Līdz mūsdienām autentisks novada tautastērps nav saglabājies, tāpēc no fondiem un literatūras, no kontaktiem ar etnogrāfijas speciālistiem un audējiem pamazām tika savākti materiāli, kas deva iespēju Dekšāru pagasta un Varakļānu audējiem tautas tērpu rekonstruēt.

Projektā notikušas konsultācijas ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja eksperti Ilzi Ziņģīti, "Senās klēts" vadītāju Marutu Grasmani, audēju Inesi Ratnieci, kā arī ar etnogrāfijas speciālistiem Rēzeknē un citviet Latvijā. Projekta īstenotāji analizējuši Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja un Latvijas nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas fondos pieejamos materiālus. Tāpat apzināta un analizēta 20.gadsimta 20. - 30. gadu literatūra, kā arī trimdas latviešu izdevumi. Izveidota arī sadarbība ar Varakļānu rokdarbniecēm.

"Mēs ceram, ka, restaurējot Varakļānu novada sieviešu goda tērpu, esam devuši stimulu mūsu tautastērpa atdzimšanai un tas rotās Varakļānu novada dziedātājus un dejotājus. Vēlamies uzsvērt, ka Varakļānu etnogrāfiskais novads stiepjas tālāk nekā pašreizējās administratīvās robežas un sevī ietver arī Dekšāru pagastu," sacīja biedrības "Latgaļu sāta" vadītāja Marika Zeimule.

19.gadsimta Varakļānu novada sieviešu goda tērps pieskaitāms Krustpils etnogrāfiskajam novadam. Tajā ietilpst Vidzemes vidiene, Augšzeme un mūsdienu Latgales rietumu daļa. Krustpils novada mākslinieciskai kultūrai ietekmējot visus apkārtējos (Odzienas, Kalsnavas, Mētrienas, Barkavas, Atašienes, Stirnienes, Varakļānu, Rudzātu un Vārkavas) pagastus, minēto pagastu tautastērpos ir saskatāmas visnotaļ lielas līdzības.

Līdz mūsdienām Latvijas Nacionālā vēstures muzeja fondos saglabājušies divi Varakļānu villaiņu paraugi. Analizējot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas fondus, projekta īstenotāji uzgāja vienīgo Varakļānu novada sieviešu goda tērpa jostas paraugu. Jostu noauda varakļāniete Veronika Locāne.

Kā atzina projekta īstenotāji, vislielākā neskaidrība bija par Varakļānu novada brunču rakstiem, jo līdz šim bija zināms viens kvalitatīvs paraugs, kas atrodas Latvijas nacionālā vēstures muzeja etnogrāfijas nodaļas fondos.

Veicot pētījumus Varakļānu novada sieviešu goda tērpa restaurēšanai, tika atrasts vēl viens brunču drēbes paraugs pie audējas Rēzeknē. Viņa savukārt šo paraugu ieguva no kādas audējas Viļānos, kas to dēvēja par Varakļānu brunču rakstu. Brunču drēbes paraugs tika parādīts Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspertei Ziņģītei, kas atcerējās, ka savulaik ar identisku paraugu pie viņas bija vērsusies kāda audēja no Dagdas, arī nosaucot to par Varakļānu brunču rakstu.

Ņemot vērā, ka vairākas personas šo rakstu apzīmējušas par Varakļānu brunču rakstu, projekta īstenotāji Varakļānu sievas goda tērpu gatavoja pēc jaunatrastā brunču raksta parauga.