Deputāti šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad bija uzklausījuši ekspertu – arhitektu, būvnieku un īpašuma pašreizējā nomnieka Artūra Ozoliņa – izklāstu par šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa vēsturi, atjaunošanas darbiem un nākotnes perspektīvām.
Arhitekts Pēteris Blūms, kurš sniedza detalizētu ieskatu Rīgas muižiņu kā kultūrvēsturiski nozīmīgas parādības pašreizējā situācijā, atzina, ka aptuveni puse no tām ir apdraudētas un daļa iet bojā. No visām muižiņām Rīgā atjaunotas ir tikai trīs, tai skaitā Nordeķu muižiņa. Tās visas restaurētas par privātpersonu līdzekļiem.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis Jānis Asaris uzsvēra, ka Nordeķu muižas nomnieks ar savu līdzšinējo darbību ir parādījis, ka ir paņēmis šo objektu nevis, „lai pieturētu vietu”, bet gan lai veidotu to sabiedrībai pieejamu un objekts jau ir iegājis publiskajā apritē – tur notikuši pasākumi Rīgas svētku laikā, tas bijis mājvieta starptautiskam tēlniecības plenēram.