Viena no slimnīcām, ko varētu slēgt veselības aprūpes nozares budžeta samazinājuma dēļ, iespējams, ir jaunuzceltā Ludzas slimnīca, svētdien vēsta TV raidījums "Nekā personīga".
Slimnīcas būvniecībai un medicīnas aparatūras iegādei iztērēti vairāk nekā septiņi miljoni latu, kurus slimnīca aizņēmās, bet kredītu galvoja valsts. Aizņēmums kārtots, rēķinoties ar tābrīža optimistiskajām nākotnes prognozēm, kad tika uzskatīts, ka aptuveni 300 000 latu lielais maksājums, kas ik gadus jāatdod bankai, būs slimnīcai pa spēkam. Taču pašreizējajā situācijā slimnīca nespēj pildīt savas kredītsaistības un arī veselības ministrs Ivars Eglītis nespēj pateikt, kas notiks ar Ludzas slimnīcu, vēsta raidījums.

Ludzā mediķi strādā jaunās telpās ar vismodernāko aparatūru, kādas nav pat lielākajā daļā Rīgas slimnīcu. Tomēr pacientu skaits sarūk, jo daudzi nevar atļauties maksāt uzturēšanās naudu slimnīcā, kas šogad tika paaugstināta četras reizes un nu sasniedz 12 latus par diennakti.

Nauda slimnīcas būvei netika dota no valsts budžeta, bet gan tika piesaistīts kredīts, par kura galvotāju kļuva valsts. Četrus miljonus SIA "Ludzas slimnīca" aizņēmās Ziemeļu investīciju bankā, valsts no saviem līdzekļiem piešķīra pusmiljonu latu un garantēja, ka uzņemsies saistības, ja slimnīca nespēs naudu atdot. Tā kā ar sākotnēji aizņemto naudu slimnīcas pabeigšanai nepietika, Ludzas pašvaldība aizņēmās vēl divus miljonus latu.

Lai gan jau pagājušajā gadā slimnīca strādājusi ar zaudējumiem, īstas problēmas tai sākušās tikai pēc šā gada sākumā Veselības ministrijas veiktā pirmā izdevumu samazinājuma par 20 %.

Šī gada pirmo kredītmaksājumu – 100 tūkstošus bankai samaksājusi valsts, slimnīcai tā būs jāatdod. Pagaidām izdevies vienoties, ka šī summa sadalīta mazākos maksājumos, ko slimnīca varētu atdot trijos gados. Tagad slimnīcas vadība ar bažām gaida otru maksājumu rudenī. Slimnīcu attīstīšana un tehnikas pirkšana uz parāda bijis tā laika veselības ministra Gundara Bērziņa plāns. Ar Bērziņu Nekā Personīga sazināties neizdevās. Bet bijušais finanšu ministrs, kura paraksts arī atrodams uz valsts garantijas līguma, uzskata, ka ministrijas rīkojušās pareizi.

"Ļoti svarīgi, lai ne tikai reģionos vien nodrošināt šo te pakalpojumu līmeni. Ja tajā brīdī šīs te veselības sektora vadītāji ministru ieskaitot uzskatīja, ka Ludzas slimnīca ir viens no šiem centriem, tad man kā finanšu ministram nevarēja būt iebildes, jo es jau neveidoju šīs te nozares stratēģiju," uzskata Oskars Spurdziņš, bijušais finanšu ministrs.

Savukārt Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Dombrovskis uzsver, ka "mūsu cilvēki ar helikopteriem uz Rīgu neaizlidos. Viņi vienkārši šeit nomirs. To es varu apgalvot. Jo viņi jau tā neiet (pie ārsta) pie šīs pacientu maksas, kas ir 12 lati uz gultas vietu piemaksāt, viņi nav spējīgi nomaksāt. Un ja vēl pacels uz 15 vai 20, tad viņi neies pie ārsta, nesauks ātros, bet nomirs mājās. Kas tad cits viņiem atliks..."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit