Ziņojums: PSRS laikā Latvijas IKP zaudējis vairāk nekā simts miljardus latu  (6)

Pētījuma rezultātā aprēķināts Latvijas neiegūtais IKP PSRS okupācijas periodā no 1951.gada līdz 1990.gadam salīdzinājumā ar Somijas, Austrijas, Dānijas un ASV līmeni.

Aprēķins veikts gan latos, gan arī rubļos, jo šajā periodā oficiālā valūta Latvijā bija PSRS rubļi. Latvijas faktiskais IKP šajos gados bija 124 miljardi latu 2000.gada cenās vai 253 miljardi rubļu 1990.gada cenās.

Ja Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju, rēķinot 2000.gada cenās latos, būtu Somijas līmenī, Latvija papildus būtu ieguvusi IKP par 123 miljardu latu, ja Austrijas līmenī - par 147 miljardiem latu, ja Dānijas līmenī - par 178 miljardiem latu.

Rēķinot rubļos, zaudējumi ir attiecīgi 251 miljards, 301 miljards un 364 miljardi rubļu.

Izmantojot iegūtos rezultātus PSRS okupācijas perioda zaudējumu novērtēšanai, jāņem vērā, ka ar šādiem aprēķiniem var iegūt tikai netiešu informāciju, norāda atbildīgā komisija.

Ziņojumā norādīts, ka veikts arī pētījums par PSRS okupācijas radītajām ilglaika demogrāfiskajām un sociālajām sekām Latvijā. Pētījuma mērķis bija apzināt padomju okupācijas izraisīto demogrāfisko, sociālo un morālo ilglaika seku veidus un izpausmes, kā arī iespējas skaitliski raksturot šīs sekas un noteikt izdevumu apjomu šo seku pārvarēšanai.

Pētījums par okupācijas varas būtiskākiem nodarījumiem Latvijā un to izraisītajām demogrāfiskajām, sociālajām un morālajām sekām, kā arī ilglaika sekām satur norādes, ka lielākajai daļai PSRS režīma darbību tieši vai netieši bijušas visu veidu - demogrāfiskās, sociālās, morālās/psiholoģiskās un ekonomiskās sekas, norādīts ziņojumā.

Vērtēta arī bijušās PSRS un deviņdesmitajos gados Krievijas Bruņoto spēku karaspēka daļu darbības dēļ Latvijas teritorijā un ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā nodarītā kaitējuma noteikšana.

Pētījuma mērķis bija kaitējuma aprēķināšana, kas nodarīts videi Latvijas teritorijā no 1939. līdz 1999.gadam saistībā ar bijušās PSRS un deviņdesmitajos gados arī Krievijas Bruņoto spēku darbību Latvijas teritorijā un ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā.

Saskaņā ar darba uzdevumu tika apzināts PSRS militāro objektu izvietojums Latvijas teritorijā un to darbības joma, kā arī darbības radītās sekas.

Salīdzināts un papildināts apzināto objektu saraksts ar militārajiem objektiem, kuri iekļauti valsts piesārņoto un potenciāli piesārņoto objektu reģistrā, definēti objekti, kuri iepriekš reģistrā nav bijuši iekļauti, sagatavots objektu saraksts, kuros ir nepieciešams veikt papildu pētījumus, lai noteiktu to bīstamību.

Pašreiz apzinātie armijas vajadzībām izņemtie derīgie izrakteņi ir smilts divi miljoni kubikmetru un dolomīts 31 138 120 kubikmetri. Zaudējumi, ņemot vērā minimālās tirgus cenas, ir 159,69 miljoni latu, teikts ziņojumā.

Lai novērtētu videi nodarīto kaitējumu Latvijas ostu akvatorijās un Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem, analizēti Latvijas Valsts arhīvā esošie materiāli un jau veiktie pētījumi, sākot no 1993.gada. Veikti aprēķini par izmaksām ostu akvatoriju attīrīšanai.

Tiek vērtēti arī Latvijas valsts zaudējumi, kas radušies, nodrošinot sociālās garantijas tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri cietuši PSRS politisko represiju dēļ vai veicot Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidācijas darbus.

Pētījuma mērķis ir apkopot pieejamo statistisko informāciju par sociālajām garantijām - pabalstiem, pensijām, atlīdzībām - Latvijas iedzīvotājiem, kuri bija politiski represēti PSRS, viņu atrašanos ieslodzījuma vietās, nometinājumā, tostarp PSRS Iekšlietu ministrijas Galvenās rūpniecības uzņēmumu celtniecības pārvaldes pārzinātajos darbos, par izsūtījumā pavadīto laiku, kā arī Latvijas iedzīvotājiem, kuri piedalījās Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā, šo izmaksu dēļ radušos zaudējumu apmēra noteikšana.

Pētījumā ir apkopota informācija un statistikas dati par papildu sociālajām garantijām politiski represētajām personām un Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kā arī dati par speciālā pabalsta izmaksu Latvijas neatkarības procesā bojā gājušo personu bērniem laikposmā no 1991. līdz 2007.gadam.

Pamatojoties uz apkopotajiem statistikas datiem, aprēķināti izdevumi šo sociālo garantiju nodrošināšanai. Sociālajām garantijām Latvijas valsts laikposmā no 1993. līdz 2007.gadam ir izlietojusi 140,90 miljonus latu.

Vērtēta arī informācija par iedzīvotāju skaitu 1939.-1941.gadā. Pētījuma mērķis bija iespējami precīzi noteikt iedzīvotāju sastāvu PSRS okupācijas sākumā un arī pirmajā represiju gadā pirms Otrā pasaules kara, jo pēdējā tautas skaitīšana bija notikusi tikai 1935.gadā un trūkst precīzu datu, lai aprēķinātu demogrāfiskos zaudējumus, ko PSRS okupācijas totalitārais režīms nodarījis Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.

Izstrādātais pētījums saturiski veidots ar šādām sadaļām - 1935.gada tautas skaitīšana, ārvalstu laukstrādnieki Latvijā, vāciešu izceļošana, PSRS pirmā okupācija, statistiskā informācija par iedzīvotāju kustību pirmskara gados, iedzīvotāju kopskaita aprēķini, literatūras avotu saraksts.

Katrā sadaļā aprakstītas iedzīvotāju sastāva izmaiņas, informācija dažādos avotos par šiem iedzīvotāju skaita maiņas procesiem un iemesliem, kā arī doti aprēķini par iedzīvotāju skaita precizēšanu šajā laikposmā.

Komisijas darbības pamatvirzieni 2009.gadā būs turpināt sadarbību ar Latvijas Valsts arhīvu, kuras pamatmērķis ir vienotas un visaptverošas politiski represēto personu datubāzes izveide, - tiks veikta Latvijas Valsts arhīva rīcībā esošo kartotēku apzināšana, datu izpēte, datu salīdzināšana, uz veiktās analīzes pamata sagatavota metodika kartotēku datu apstrādei un datu ievadei datubāzē un izvadei no datubāzes, organizēta un īstenota dokumentu apzināšana.

2009.gadā komisija ir iecerējusi turpināt darbību jau sāktajos virzienos. Īpaša uzmanība tiks pievērsta šādiem jautājumiem: PSRS nodarīto zaudējumu Latvijas tautsaimniecībai aprēķinu metodikas pamatojums, PSRS nodarīto zaudējumu Latvijas tautsaimniecībai seku aprēķini, komisijas uzdevumā veiktajos pētījumos par PSRS nodarītajiem zaudējumiem Latvijas videi iegūto datu sakārtošana un sagatavošana aprēķiniem kopējā dinamiskā datubāzē.

Tāpat paredzēta demogrāfisko zaudējumu kopsavilkuma izstrāde, komisijas veikto pētījumu kopsavilkuma gatavošana un pētnieciskā darba organizēšana, cilvēkvērtības aprēķināšanas metodikas izstrāde, kā arī datu ievade datubāzē no LPSR Valsts drošības komitejas krimināllietu reģistrācijas žurnāliem un kartotēkām.