Par labu izpletņlēcēja mātei piedzen 20 000 latu  (1)

Tāpat tiesa atzina par prettiesisku Latvijas valsts rīcību, 2006.gada 15.maijā neveicot visas darbības, lai nodrošinātu izpletņu lēkšanas drošības nosacījumu atbilstību normatīvos noteiktajām prasībām.

Pārējā daļā par morālā kaitējuma kompensāciju tiesa Porietes prasību noraidīja. Pilns tiesas spriedums šajā lietā būs pieejams 20.maijā, un pēc tam 20 dienu laikā to būs iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Ja šis spriedums stāsies likumīgā spēkā, Aizsardzības ministrijai (AM) tiks dots desmit dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās datuma, kura laikā tai būs jāsamaksā bojāgājušā kareivja mātei tiesas piedzītie 20 000 lati.

Poriete no valsts vēlējās piedzīt 400 000 latu. Kā Latvijas valsts pārstāvji lietā tika pieaicināti AM un NBS. Ņemot vērā to, ka Latvijas AM budžets iepriekš plānots vairāk nekā 300 miljonu latu apmērā, prasības summa ir aptuveni 0,1% no budžeta, skaidroja Porietes advokāts Aldis Gobzems.

Prasītājas interešu pārstāvis uzsvēra, ka šodien pasludinātais spriedums ir ļoti būtisks ne tikai no kompensācijas viedokļa, bet no tā aspekta, ka tiesa ir atzinusi NBS rīcību par prettiesisku, pirms trim gadiem gatavojoties izpletņlēkšanas nodarbībām.

Par to, vai šodien pasludinātais apgabaltiesas spriedums daļā par piedzītās kompensācijas apmēru tiks pārsūdzēts, Gobzems lemšot, konsultējoties ar bojāgājušā karavīra māti. "Tās būs ļoti nopietnas sarunas," norādīja advokāts, piebilstot, ka arī prasītie 400 000 latu būtu tikai ļoti neliela naudas summa no AM budžeta, salīdzinot ar neizmērojamām ciešanām, kuras Porietei radījusi dēla nāve.

Savukārt NBS interešu pārstāvis Aigars Smalkais pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas žurnālistiem norādīja, ka par to, vai no valsts puses šajā lietā tiks iesniegta apelācijas sūdzība, tiks lemts tikai pēc tam, kad būs pieejams pilns sprieduma teksts. Viņš gan pieļāva, ka spriedums varētu tikt pārsūdzēts, tomēr lietā esot ļoti daudz dažādu apstākļu, un par to, vai iesniegt apelācijas sūdzību, varēšot lemt tikai pēc tam, kad, iepazīstoties ar pilno sprieduma tekstu, taps skaidrs, kurus no šiem apstākļiem, taisot nolēmumu, ir izmantojusi tiesa.

Šodien izskatītā prasība tiesā tika iesniegta 2008.gada maijā - divus gadus pēc traģiskā notikuma, kad, noslīkstot Daugavā, bojā gāja divi NBS karavīri - Stradiņš un Mārtiņš Arājs. Ar prasību tiesā vērsās arī Arāja tuvinieki, un šajā prasības lietā šā gada februārī Rīgas apgabaltiesa par labu bojāgājušā ģimenei - Arāja atraitnei Gitai un dēlam Kristapam - piedzina kopumā 40 000 latu morālā kaitējuma atlīdzību. Arāja tuvinieki šo spriedumu nepārsūdzēja, bet, pēc Gobzema rīcībā esošajām ziņām, apelācijas sūdzību esot iesniegusi valsts, tomēr viņam neesot zināms, vai tā ir pieņemta.

Kā ziņots, 2006.gada 15.maijā neveiksmīga lēciena laikā ar izpletņiem Daugavā pie Rīgas Eksporta ostas iekrita četri NBS Speciālo uzdevumu vienības (SUV) karavīri, no kuriem divi gāja bojā, bet divi tika izglābti. Vēl viens kareivis iekārās celtnī Andrejsalas ostā. Lēcieni notika no 600 metru augstuma.

Saistībā ar NBS SUV karavīru Arāja un Stradiņa bojāeju izpletņlēkšanas treniņa laikā tika ierosināta krimināllieta, kas tika nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Krimināllietā par dienesta nolaidību apsūdzības uzrādītas divām personām - bijušajam SUV komandierim majoram Andrim Bukovskim un izpletņlēkšanas praktisko nodarbību vadītājam Aivaram Maļinovskim. Tiesas sēde šajā lietā plānota 27.maijā.

Abas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 342.panta par dienesta pienākumu nepildīšanu, kā arī par nolaidīgu to pildīšanu, ja to izdarījis priekšnieks un ja tā dēļ radīts būtisks kaitējums. Pēc minētā likuma panta vainīgās personas var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.

NBS dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojumā tika konstatēta 20 amatpersonu vaina, bet par pieļautajām nepilnībām izpletņlēkšanas mācību organizēšanā disciplināri sodīti seši karavīri - Bukovskis atbrīvots no amata, bet vēl pieci karavīri saņēma rājienus.

Komisijas ziņojumā konstatēts, ka vairāki reglamentējošie dokumenti pildīti formāli, bet pavirši un bezatbildīgi savus tiešos dienesta pienākumus pildījis SUV personāls.

Konstatēts, ka laikus nav notikusi meteoroloģiskās informācijas aprite SUV mācību vajadzībām. Nav izvērtēti riska faktori, izpletņlēcēju nodarbības organizējot ūdenstilpes tuvumā.

Dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka SUV glābšanas laivā nav bijuši profesionāli un atbilstoši ekipēti glābēji, turklāt izpletņlēkšanas nodarbību personāls nav bijis apgādāts ar adekvātiem sakaru līdzekļiem.

Nepilnīga ekipējuma dēļ bojā gājušie karavīri nebija atbrīvojušies no izpletņiem pirms nolaišanās ūdenī, un viņiem nebija piepūstas glābšanas vestes.