SVA: pieaug ar sifilisu inficēto cilvēku skaits

2008.gada pirmajos piecos mēnešos tika reģistrēti 24 sifilisa gadījumi, tad 2009.gada piecos mēnešos SVA saņēmusi ziņojumus par 60 gadījumiem. Līdz 2009. gada 18.jūnijam reģistrēti jau 88 sifilisa gadījumi picās pilsētās un 18 rajonos - visvairāk Rīgā (37) un Liepājā (6 ).

Inficēto sifilisa slimnieku skaita straujš pieaugums var liecināt par kārtējo sifilisa epidēmiskā pacēluma sākumu, turklāt SVA atzīme, ka sifilisa epidēmijas parasti uzliesmo, būtiski pasliktinoties ekonomiskajai situācijai un dzīves līmenim.

Pēdējā sifilisa epidēmija Latvijā tika reģistrēta deviņdesmito gadu vidū, augstāko pacēlumu sasniedzot 1996.gadā, kad ar sifilisu saslima 3124 cilvēki. 1991.gadā Latvijā tika reģistrēti 216 sifilisa gadījumi, bet 2008.gadā - 234 gadījumi. Kopumā, no 1991.gada līdz 2008.gadam, sifilisu pārslimoja 20 590 Latvijas iedzīvotāji.

Lai gan 2008.gadā saslimstība ar sifilisu Latvijā pirmo reizi pēc 1991. gada sasniedza viszemāko rādītāju - 10,3 sifilisa gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tomēr pagājušā gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, saslimstība ar sifilisu Latvijā bija viena no visaugstākajām Eiropas valstu vidū (2.vietā aiz Rumānijas). Viszemākā saslimstība ar sifilisu Latvijā tika reģistrēta 1989.gadā – 2,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Visaugstākā saslimstība ar sifilisu 2008.gadā reģistrēta Ludzas, Preiļu un Jēkabpils rajonos (vidēji uz 100 000 iedzīvotājiem 22,7, 15,9 un 15,4 gadījumi). Sifilisa gadījumi nav reģistrēti tikai divos Latvijas rajonos - Kuldīgas un Dobeles.

Sifiliss ir seksuāli transmisīva infekcijas slimība, kurai, ja tā netiek agrīni diagnosticēta un efektīvi ārstēta, raksturīga ilgstoša hroniska norise pat līdz 20 gadiem.

Lai gan inficēšanās ar sifilisu pārsvarā notiek dzimumkontakta laikā, inficēties var arī skūpstoties, ja uz slimnieka ādas vai mutes gļotādas ir infekciozi sifilisa bojājumi.

Inficējoties ar sifilisu, pirmās slimības pazīmes parasti parādās pēc 3 nedēļām, bet šī perioda amplitūda var būt no desmit līdz pat 90 dienām. Slimība attīstās pakāpeniski. No sākuma slimniekam nav nekādu pazīmju - cilvēks izskatās pilnīgi vesels un slimību konstatēt ir ļoti grūti. Infekcijas iekļūšanas vietā izveidojas neliela, nesāpīga čūliņa. Visbiežāk tā parādās uz dzimumorgāniem, bet var arī būt uz lūpām, mēles, krūtīm un citur. Pēc nedēļas palielinās tuvāk esošie limfmezgli, kas ir nesāpīgi. Ja slimību nediagnosticē un neārstē, tad tā pāriet otrajā (sekundārajā) stadijā ar izsitumiem uz ādas un gļotādām. Bieži sifilisa slimniekiem novēro matu izkrišanu.

Pēc kāda laika šīs slimības parādības izzūd un slimniekam šķiet, ka viņš ir izārstējies. Taču īstenībā neārstēta slimība izzūd tikai šķietami, bet slēptā formā turpina bojāt ķermeņa audus. Pēc 3 - 20 gadiem neārstētiem sifilisa slimniekiem novēro sevišķi smagas slimības formas, t.sk. neirosifilisu, kas izraisa paralīzi un aklumu.

Deviņdesmito gadu sifilisa epidēmijas sekas jūtamas joprojām: 2008.- 2009.gadā SVA reģistrēti 11 sifilisa gadījumi vēlīnā slimības formā, tā saucamais „neirosifiliss”. Seši neirosifilisa gadījumi reģistrēti sievietēm un pieciem vīriešiem vecumā no 31 līdz 60 gadiem.

SVA norāda, ka visdrošākais veids, kā izsargāties no inficēšanās ar sifilisu, HIV un citām seksuāli transmisīvajām infekcijām, ir kopdzīve ar uzticamu partneri un atturēšanās no gadījuma dzimumsakariem. Pretējā gadījumā noteikti jālieto prezervatīvs katra dzimumakta laikā, taču arī tad ir jābūt uzmanīgiem, jo prezervatīvs var plīst.

SVA atgādina, ka laikus uzsākta un pareizi veikta ārstēšana ļauj ātri un pilnīgi izārstēties no sifilisa, un līdz ar to apturēt infekcijas turpmāku izplatīšanos.