Radziņš informēja, ka vikingu kuģis, kuru vēsturiski bija iesaukuši par „Osa”, neskatoties uz savu specifiku, 19.jūnijā tika reģistrēts Latvijā un ieguvis jaunu nosaukumu, kurš valodniecības ziņā visvairāk atbilst vēsturiskajam, - „Asa” un turpmāk kuģis arī šādi tiks saukts.
„Bez tam, veiksmīgi noslēdzies „Asa” ceļojuma pirmais posms - ierašanās Roņu salā,” skaidroja projekta vadītājs Juris Erts, piebilstot, ka no Rīgas jūras līča kuģis devās prom 20.jūnijā un Roņu salā ieradās šodien no rīta.
Komanda un kuģis, neskatoties uz bezvēju un nelielo vētru naktī, maršrutu pārvarējuši veiksmīgi un kuģim nekādi tehniski defekti nav atklājušies, kas liecina, ka kuģis arī turpmākos ceļojuma posmus varētu veikt veiksmīgi.
„Ir skaidrs, ka šis kuģis nav domāts lielām okeānu vētrām, bet tai pat laikā nav izslēgts, ka arī okeānu ar viņu varētu šķērsot,” stāsta Kapteinis Oivinds Eks, piebilstot, ka pirmdien „Asa” dosies no Roņu salas gar Sāremā salu uz Gotlandi, kur plāno ierasties pēc divām diennaktīm.
Jau ziņots, ka 23.maijā pirmo reizi tika pacelta bura un notika pirmais izmēģinājuma brauciens pa Daugavu ar toreiz tā saukto vikingu kuģi „Osa”.
Kā iepriekš Erts vikingu kuģa „Asa” dublikāta izveide pēc vairāk nekā 1000 gadiem ir unikāls projekts ne tikai Baltijā un Skandināvijā, bet arī pasaules mērogā. „Osebergship” ir senākais atrastais Norvēģijas vikingu karakuģis, būvēts devītā gadsimta sākumā, un tas izmantots gan kā karaļa svītas reprezentatīvais transporta līdzeklis, gan uzbrukumos, gan arī kaujām nepieciešamo zirgu pārvadāšanai.
Savu jūras dzīvi kuģis noslēdza, ierakts zemē, kalpojot par kapa vietu valdniecei Osai, kas arī rosināja izvēlēties jaunā, bet autentiskā kuģa nosaukumu. 1904.gadā šis unikālais kuģis tika atrasts un izstādīts Oslo Vikingu kuģu muzejā kā centrālais apskates objekts.
Ideja par šāda kuģa būvēšanu radusies jau 1990.gadā, tomēr tikai 2000.gadā sākts darbs pie skiču un rasējumu izstrādes, analizējot pieejamo informāciju un izpētot senā kuģa būves noslēpumus un tehniskos risinājumus. Savukārt 2007.gadā tika sākts praktiskais darbs pie kuģa būves, izmantojot Birzgales latviešu amatnieku brāļu Jura Zīles un Ingolfa Zīles pieredzi un zināšanas.