Latvijas valdība joprojām nav saņēmusi atbildi no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas par valstij nepieciešamo aizdevumu. Ja aizdevumus netiks saņemts, valsts jau augustā nevarēs izmaksāt nedz algas, nedz pensijas, piektdien raksta laikraksts “Neatkarīgā”.

Pirms došanās uz Briseli, premjers Valdis Dombrovskis norādīja, ka "bez aizdevuma mēs nevarēsim izmaksāt ne algas, ne pensijas jau augustā." Šā stāvokļa nopietnību neatceļ precizējums, ka Dombrovska piesauktās saistības ir izteiktas latos, kurus ārzemnieki nemaz nevarētu Latvijai aizdot. Latvijai tomēr vajadzīga valūta, ar ko nodrošināt iespēju Latvijā pirkt degvielu, importētos medikamentus, banānus un vairākumu citu Latvijas iedzīvotāju ikdienā lietoto preču par tādu cenu latos, kāda atbilst Latvijas Bankas garantētajam lata kursam attiecībā pret valūtu, raksta laikraksts.

Dombrovskis pēc atgriešanās no Briseles, norādīja, ka tagad ir ievilkusies kreditoru pārbaude, vai 16. jūnija lēmumi vispār ir izpildāmi, ja valdība patiešām gribētu tos pildīt, raksta laikraksts. Par attiecībām ar SVF atbildīgā Finanšu ministrija ceturtdien informēja, ka tai no kreditoriem nav nekādu ziņu arī par to, kad Latvija nonāks viņu dienas kārtībā. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis “Neatkarīgajai” varēja apliecināt, ka ES vismaz izrāda lielāku ieinteresētību Latvijas liktenī. Saskaņošanas darba grupu līmenī par Latviju spriedīšot arī piektdien, bet tad vēl paliekot jauna saprašanās memoranda parakstīšana, bez kuras nekāds aizdevums nav iespējams, raksta “Neatkarīgā”.

Laikraksts norāda, ka Latvijai ir jātiek vaļā no Ivara Godmaņa valdības solījuma noturēt valsts budžeta deficītu 5% līmenī pret iekšzemes kopproduktu, jo tagad šķiet, ka šis rādītājs būs reizes divas augstāks.

"Tiek darīts viss iespējamais, lai pārliecinātu SVF dalībvalstis, ka Latvija veic solītās reformas," “Neatkarīgajai” teica Dombrovska preses pārstāve Līga Krapāne. Viņa arī atklāja, ka Latvijas cerības saistās ar to, ka lielākā daļa aizdevuma būtu jādod ES dalībvalstīm. Proti, Latvija cer uz ES dalībvalstu nevēlēšanos pieļaut precedentu, ka vispār kādā ES dalībvalstī varētu norisināties jau aprakstītie valsts maksātnespējas varianti. Tāpat tiek cerēts uz ES gatavību glābt tās Baltijas un Skandināvijas valstis, kurām Latvijas bankrots nodarītu lielus finansiālus zaudējumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!