Policija vēl nesoda par braukšanu ar Latvijā nereģistrētiem transporta līdzekļiem

1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas paredz ierobežojumus vadīt Latvijā nereģistrētus transporta līdzekļus. Grozījumi paredz, ka Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem iedzīvotājiem būs aizliegts Latvijas teritorijā vadīt ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu automobili, un šī likuma norma attieksies uz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kā arī atsevišķām citu valstu pilsoņu un bezvalstnieku kategorijām, kuri dzīvo mūsu valstī.

Zivtiņš skaidroja, ka pagaidām visām Valsts policijas attiecīgajām struktūrvienībām ir dots rīkojums nekontrolēt šos autovadītājus, jo nav stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā tiek aizturēti un sodīti šie autovadītāji.

Zivtiņš atzīmēja, ka - lai arī likuma grozījumi ir stājušies spēkā, policijai tomēr pagaidām nav likumīga pamata šos autovadītājus saukt pie atbildības. Ja tas tiks darīts, autovadītāji varēs iesniegt sūdzības, kas arī būs pamatotas.

Attiecīgos Ministru kabineta noteikumus jāizstrādā Satiksmes ministrijai.

Ceļu satiksmes likuma izmaiņas nepieciešamas, lai novērstu situāciju, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji brauc ar kaimiņvalstīs reģistrētiem spēkratiem un mūsu valstī nemaksā nodokļus, nodevas, maksu par tehnisko apskati un izvairās arī no sodiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Šie autovadītāji izmanto Latvijas ceļu satiksmes infrastruktūru, bet nemaksā maksājumus, kurus godprātīgi veic citi valsts iedzīvotāji, norāda likumprojekta autori.

Likums paredz vairākus izņēmuma gadījumus, kad ārvalstīs reģistrētu auto Latvijā tomēr varēs vadīt. Izņēmumi attiecas uz ārvalstīs iznomātiem transportlīdzekļiem, kā arī gadījumiem, kad automašīnā kā pasažieris brauc cilvēks, kas šī likuma izpratnē drīkst vadīt auto Latvijas teritorijā.

Ārzemēs reģistrētu auto varēs vadīt arī Latvijas iedzīvotājs, kas ārvalstīs strādā algotu darbu, mācās vai veic uzņēmējdarbību, kā arī gadījumos, ja persona ieņem vēlētu amatu citas Eiropas Savienības dalībvalsts pašvaldības lēmējinstitūcijā, personai izsniegta uzturēšanās atļauja ārvalstī vai vieglo automobili vada persona, kura pirmās pakāpes radinieks šī likuma izpratnē drīkstētu vadīt auto Latvijas teritorijā.

Visos šajos izņēmuma gadījumos, lai persona varētu vadīt auto, būs jāsaņem Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Kārtību, kādos gadījumos un kādā kārtībā CSDD piešķirs un anulēs šīs atļaujas piedalīties ceļu satiksmē, līdz 30.jūnijam pieņems Ministru kabinets.

Latvijā būs jāreģistrē arī ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi, izņemot tramvajus, trolejbusus un specializētos tūristu transportlīdzekļus, kuri Latvijā atrodas ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē un kuru īpašnieki ir ārzemnieki vai ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas.

Grozījumi arī definē speciālo traktortehniku kā traktortehniku, kuru ražotājs nav paredzējis izmantošanai ceļu satiksmē, un šādai tehnikai valsts tehniskā apskate nebūs jāveic.

Tāpat grozījumi arī definē specializētu tūristu transportlīdzekli kā mehānisku transportlīdzekli, kas savienojumā ar vienu vai vairākām pasažieru pārvadāšanai paredzētām piekabēm brauc pa noteiktu maršrutu. Specializēto tūristu transportlīdzekļu izmantošanas nosacījumus, transportlīdzekļa tipu un kustības maršrutu, izvērtējot tā sabiedriskās nepieciešamības un drošības kritērijus, noteiks attiecīgā pašvaldība. Uz šāda transportlīdzekļa būs jābūt uzkrāsotiem diviem reģistrācijas numuriem, to reģistrēs CSDD, bet tā tehniskā stāvokļa kontroli nodrošinās vietējās pašvaldības.

Par ceļu satiksmes pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem - fotoiekārtu vai videoiekārtu, neapturot transportlīdzekli, - piemēros vadītājam paredzēto minimālo naudas sodu, turklāt administratīvā pārkāpuma protokolā, ko noformēs bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes, iekļaus arī fotogrāfiju, paredz grozījumi.

Likuma grozījumi arī paredz, ka autoskolām, kas apmāca transportlīdzekļu vadītājus, turpmāk apmācības veikšanai nebūs nepieciešama licence.

Turpmāk gan ar teorētisko, gan praktisko autovadītāju apmācību nodarbosies komersants vai izglītības iestāde, un tā būs atbildīga par apmācību rezultātu. Instruktori, kas veic praktisko autovadītāju apmācību un patlaban strādā kā individuālie komersanti vai pašnodarbinātas personas, tiks piesaistīti autoskolām.

Latvijā autovadītāju apmācību nodrošina ap 160 autoskolu un 1000 instruktoru.