"Mēs esam izvērtējuši visu informāciju par to, kāda ir bijusi dzīvnieku kustība no Lietuvas un Dānijas, jo Lietuvā saslimušas cūkas ir ievestas no Dānijas, kur patlaban cūku mēris nav apstiprināts," teica Samohvalovs.
Viņš aicināja zemniekus ieviest visus biodrošības pasākumus un nepieļaut savā saimniecībā svešu cilvēku un dzīvnieku kustību. PVD esot gatavs uzreiz reaģēt, ja cūkkopji vai mednieki informēs par aizdomām, ka cūkas vai meža cūkas ir saslimušas ar cūku mēri.
Samohvalovs stāstīja, ka Latvija nenoteiks ierobežojumus cūkgaļas ievešanai no Lietuvas vai Dānijas, jo Lietuvas pārtikas dienests ir aizliedzis no slimības skartās novietnes un no aizsardzības un uzraudzības zonām izvest gan dzīvus dzīvniekus, gan gaļas produktus.
"Pašlaik Dānijā cūku mēris nav apstiprināts, bet ir tikai hipotētisks izsekojamības gadījums, Latvija neaizliegs cūkgaļas ievešanu no Dānijas. Latvijā nav liels Lietuvas cūkgaļas ievedums, ir atsevišķi gadījumi, kad Latvijā ieved cūkas tūlītējai nokaušanai, lielākoties cūkas tiek izvestas uz Krieviju nokaušanai. Šī iemesla dēļ risks nav liels, tomēr cūkkopjiem ir jābūt ļoti piesardzīgiem un jāveic visi biodrošības pasākumi," piebilda Samohvalovs.
Viņš cer, ka Latvijas cūkkopējiem netiks liegts dzīvu cūku eksports uz Krieviju, jo infekcijas slimība konstatēta tikai vienā Lietuvas reģionā, piebilstot, ka tomēr patlaban Krievijas rīcību nevar prognozēt.
Lietuvā, Panevēžas apriņķī noticis KMC uzliesmojums. Slimība skārusi vienu cūku novietni ar 445 cūkām. Pēc slimības laboratorisko rezultātu apstiprināšanas, Lietuvas dienests veic visus pasākumus slimības ierobežošanai un likvidācijai, nosakot uzraudzības un aizsardzības zonu.
PVD aicina Latvijas cūku audzētājus pievērst uzmanību biodrošības pasākumiem, sevišķi ievedot dzīvniekus no citām valstīm. Medību kolektīvi tiek aicināti informēt par aizdomīgiem gadījumiem meža cūku uzvedībā. Ja rodas aizdomas par inficēšanos ar cūku mēri, dzīvnieku audzētāji tiek aicināti nekavējoties informēt veterinārārstu vai attiecīgā reģiona PVD teritoriālo pārvaldi vai zvanīt uz 112.
Klasiskais cūku mēris ir ļoti lipīga infekcijas slimība, ar kuru slimo mājas un meža cūkas, neatkarīgi no vecuma. Slimībai raksturīga augsta mirstība. To ierosina vīruss. Galvenais infekcijas avots ir slimās mājas un meža cūkas un cūkas - vīrusa nēsātājas, kas izdala vīrusu ārējā vidē ar urīnu, fekālijām un citiem izdalījumiem. Slimības ierosinātāju no novietnes uz novietni var pārnest ar vīrusa aptraipītu vai saturošu barību, ūdeni, inventāru, apģērbu, transporta līdzekļiem. Cūku slimošanas pazīmes parādās trīs līdz deviņas dienas pēc inficēšanās. Taču šis periods var ilgt līdz mēnesim.
Ļoti svarīgi ir nepieļaut cūku mēra izplatību no saimniecības, kurā dzīvnieki ir saslimuši. Dzīvnieku īpašniekam nekavējoties jāziņo praktizējošam veterinārārstam par dzīvnieku nobeigšanos vai vairāku dzīvnieku vienlaicīgas saslimšanas gadījumiem, vai jebkuru gadījumu, kas rada aizdomas par cūku mēri.
Apstiprinot diagnozi Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors nekavējoties nosaka karantīnu. Karantīna attiecas uz skarto punktu, aizsardzības zonu, kura ir ne mazāk kā trīs kilometru rādiusā ap skarto novietni, uzraudzības zonu, kura ir ne mazāk kā 10 kilometru rādiusā ap skarto novietni.
Lai pasargātu valsti no klasiskā cūku mēra, tiek aizliegta dzīvu cūku, kautproduktu un cūkgaļas saturošas produkcijas ievešana no slimības skartām valstīm vai reģioniem.
Lai pasargātu saimniecību no šīs slimības, dzīvnieku īpašniekiem svarīgi ir nepieļaut nepiederošu personu atrašanos novietnē un tās teritorijā, pie ieejām novietnē ierīkot dezinfekcijas paklājus, neievest novietnē dzīvniekus bez saskaņošanas ar apkalpojošo veterinārārstu, nodrošināt dzīvnieku kopējus ar specapģērbu un apaviem, kurus pēc darba jāatstāj novietnē uz vietas, neizbarot termiski neapstrādātas virtuves ēdienu atliekas, nepieļaut mājas cūku saskari ar meža cūkām.