Viņu pirmais uzdevums būs ievēlēt jauno priekšsēdētāju un viņa vietniekus. EP priekšsēdētāju ievēl uz divarpus gadiem. Līdz šim EP priekšsēdētāja pienākumus pildīja vācietis Hanss Gerts Poterings (EPP/ED).
Pirmajā jaunievēlētā EP sēdē notiks arī kvestoru ievēlēšana, kuri būs atbildīgi par administratīvajiem un finanšu jautājumiem, kā arī deputātu iecelšana darbam dažādās parlamenta komitejās. Pēc galveno amatpersonu ievēlēšana tiks noteikts Eiropas Parlamenta prezidija sastāvs, kuru veido EP priekšsēdētājs, 14 priekšsēdētāja vietnieki un pieci kvestori.
EP vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notika no 4. līdz 7. jūnijam. Vidējā vēlētāju aktivitāte bija 43%, kas ir nedaudz mazāka, salīdzinot ar 45,47% aktivitāti iepriekšējās EP vēlēšanās 2004. gadā. Visaktīvāk šogad balsoja Luksemburga - par jaunā sasaukuma EP deputātiem šajā valstī balsis atdevuši 90,75% iedzīvotāju, tai seko Beļģija ar 90,39%. Visneaktīvākie bija slovāki (19,64%) un lietuvieši (20,98%). Latvijā EP vēlēšanās piedalījušies 53,7% iedzīvotāju, kas ir krietni vairāk nekā 41,34% iepriekšējās EP vēlēšanās.
Vairums jaunievēlēto deputātu līdz pirmajai plenārsēdei jau ir izvēlējušies savu piederību kādai no Eiropas Parlamenta politiskajām grupām. Pašlaik EP ir septiņas politiskās grupas.
No Latvijas ievēlētie astoņi deputāti iesaistīsies šādos politiskajos spēkos: Sandra Kalniete (PS), Arturs Krišjānis Kariņš (JL) un Inese Vaidere (PS) - Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā; Aleksandrs Mirskis (SC) - Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā; Ivars Godmanis (LPP/LC) - Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā; Roberts Zīle (TB/LNNK) - Konservatīvo un reformistu grupā, Tatjana Ždanoka (PCTVL) turpinās darbu Zaļo/EFA grupā; Alfrēds Rubiks (SC) iesaistīsies Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālajā grupā.
Līdzšinējā sasaukuma Latvijas deputāti, kas noliek deputāta mandātu ir Georgs Andrejevs (ALDE), Guntars Krasts (UEN), Ģirts Valdis Kristovskis (UEN), Aldis Kušķis (EPP/ED), Liene Liepiņa (EPP/ED) un Rihards Pīks (EPP/ED).
Jaunais parlaments - politiskās grupas (situācija 2009. gada 9. jūlijā)
| Politiskās grupas 7. sasaukuma Eiropas Parlamentā (pagaidu nosaukumi, kas var mainīties) | Vietas | % |
| Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) (mainīts nosaukums) | 265 | 36,01% |
| Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (mainīts nosaukums) | 184 | 25,00% |
| Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība | 84 | 11,41% |
| Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība | 55 | 7,47% |
| Eiropas Konservatīvie un reformisti (jauna grupa) | 55 | 7,47% |
| Eiropas Apvienotie kreisie/Ziemeļvalstu Zaļie kreisie spēki (konfederālā grupa) | 35 | 4,76% |
| Brīvības un demokrātijas Eiropa (jauna grupa) | 30 | 4,08% |
| Pie grupām nepiederoši deputāti | 28 | 3,80% |
| Kopā | 736 | 100% |
No 736 šajā sasaukumā ievēlētajiem deputātiem gandrīz puse šajā lomā iejutīsies pirmoreiz, bet 50,14% deputātu turpinās pagājušajā sasaukumā iesākto darbu. Vislielākais "pieredzējušo" deputātu skaits ir Maltas deputātu vidū - 80%. Vislielākais jaunpienācēju īpatsvars turpretim ir Lietuvas parlamentāriešu pulkā.
Jaunākā deputāte ir 25 gadus vecā dāniete Emīlija Turunena. Vecākais deputāts - itālis Čiriako de Mita, kurš šogad svinēja 81 gada jubileju.
Sieviešu īpatsvars šajā sasaukumā ir nedaudz palielinājies - 35,33% (31,21% iepriekšējā sasaukumā). Proporcionāli visvairāk sieviešu pārstāv Somijas iedzīvotāju intereses - 61,54%. Maltu turpretim nepārstāv neviena sieviete.
Vairāki deputāti savulaik ir bijuši savas valsts priekšgalā: Rolands Pakss (Lietuvas eksprezidents), Ježijs Buzeks (Polijas ekspremjerministrs), Žans Luks Dehaene un Gijs Verhofštads (Beļģijas ekspremjerministri), Čiriako de Mita (Itālijas ekspremjerministrs), Ivars Godmanis (Latvijas ekspremjerministrs), Annele Jētenmeki (Somijas ekspremjerministre), Lojze Peterle (Slovēnijas ekspremjerministrs) un Teodors Stolojans (Rumānijas ekspremjerministrs).
Kopš 1979. gada Eiropas Parlamenta locekļus tiešās vēlēšanās ievēl Eiropas Savienības pilsoņi savu interešu pārstāvēšanai. EP aktīvi līdzdarbojas, sagatavojot tiesību aktus, kas ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi, piemēram, tādās jomās kā vides aizsardzība, patērētāju tiesības, līdztiesīgas iespējas, transports, kā arī darbaspēka, kapitāla, pakalpojumu un preču brīva aprite. Parlaments kopā ar ES Padomi pieņem arī Eiropas Savienības ikgadējo budžetu. EP veic visu ES iestāžu, jo īpaši Eiropas Komisijas, demokrātisko uzraudzību. Tam ir tiesības apstiprināt vai noraidīt amatam nominētos komisārus un izteikt neuzticību Komisijai kopumā.
Eiropas Parlamentam ir trīs darba vietas: Briselē (Beļģijā), Luksemburgā un Strasbūrā (Francijā). Luksemburgā atrodas administratīvā pārvalde (ģenerālsekretariāts). Ikmēneša plenārsēdes, kuras apmeklē visi Eiropas Parlamenta locekļi, notiek Strasbūrā un dažkārt arī Briselē. Komiteju plenārsēdes arī notiek Briselē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!