Sēdes laikā iebildumus pret FM plānu izteica Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis – vides ministrs Raimonds Vējonis. Segliņš uzsvēra, ka iebilst plānā paredzētajai Finanšu policijas un VID Galvenās muitas kriminālpārvaldes apvienošanai. Pēc viņa teiktā, šīs abas organizācijas veic pārāk specifiskas funkcijas, lai tās apvienotu. Arī Vējonis pauda, - vai ir lietderīgi apvienot šīs divas izmeklēšanas iestādes laikā, kad ekonomisko noziegumu skaits tikai palielinās.
Repše, atbildot uz iebildumiem, atzina, ka “šis tiešām ir komplicēts jautājums”, taču uzsvēra, ka abu iestāžu funkcijas zināmā mērā dublējas – kaut vai administratīvā veidā, tāpēc ir jāprecizē kā tieši apvienošana notiks. Repše skaidroja, ka reformas ir plašākas nekā tikai divu iestāžu apvienošana – piemēram, atdalīti muitas un nodokļu iekasēšanas jautājumi. Šie argumenti tomēr nepārliecināja, jo īpaši Segliņu – viņš pieprasīja ministru balsojumu, kas valdībā ir reta parādība. Ministri pat uz dažām minūtēm iegrima diskusijās, vai balsojums ir nepieciešams. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pat ieteica atlikt jautājuma izskatīšanu. Galu galā Repše, kurš otrdien veic arī premjera funkcijas un līdz ar to vada valdības sēdi, pieņēma vienpersonisku rīkojumu realizēt VID reorganizācijas plānu.
Segliņš žurnālistiem pauda viedokli, ka VID reorganizācija patlaban nemaz nevar notikt, jo tai nav valdības akcepta. Viņš skaidroja, ka sēdē notikušo diskusiju laikā viņš esot prasījis ministru balsojumu reorganizācijas plānam. Atbilstoši kārtībai, ko sēdes laikā apstiprināja arī Valsts kancelejas pārstāve, balsojumam pēc vismaz viena ministra pieprasījuma ir jānotiek. Pēc Segliņa teiktā, balsojumam nenotiekot un Repšem atsaucot FM priekšlikumu, vienpersoniskiem rīkojumam nav spēka, jo to neesot atbalstījusi visa valdība. Tiesa, Valsts kancelejā gan to noliedz, norādot, ka Repšes lēmums ir spēkā un tam nav juridisku šķēršļu.
Segliņš žurnālistiem akcentēja, ka TP nedz otrdien, nedz arī pirmdien koalīcijas sēdē nav izteikusi atbalstu VID reorganizācijas plānam, ko izstrādāja Repšes vadītā ministrija. Viņš skaidroja, ka VID galvenās muitas kriminālpārvalde un Finanšu policija veic dažādus uzdevumus, tāpēc to apvienošana nav lietderīga. TP līderis pauda, ka nekādas pretdarbības pašreiz netiks veiktas. Vaicāts, vai turpmāk diskusijas par šo jautājumu ir izsmeltas, viņš atbildēja, ka šajā valdības sēde – jā, bet par nākotni bija atturīgs. Komentējot Repšes vienpersonisko rīcību strīdīgā jautājuma izlemšanas laikā, Segliņš atzīmēja, ka Repše ne reizi vien ir pierādījis savu patstāvību atsevišķu jautājumu izlemšanā.
Jau pēc valdības sēdes Repše žurnālistiem, komentējot koalīcijas partneru rīcību, atzina, ka viņu neprognozējamība sagādājot grūtības. Vēl pirmdien TP un ZZS koalīcijas padomē neesot cēlusi iebildumus, taču otrdien valdības sēdē noticis pretējais. Repše pat izteicās, ja šogad turpinās sarukt nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, tur sava daļa vainas būs jāuzņemas koalīcijai, kas bremzē VID reorganizācijas plāna pieņemšanu. Arī Segliņa izteikumus, ka JL savās rokās grib koncentrēt pēc iespējas vairāk ietekmīgu iestāžu un to vadītāju amatos ieceļot sev pietuvinātus cilvēkus Repše nosauca par retoriku. Jau otrdienas vakarā Repše oficiāli virzīs VID reorganizācijas plānu.
Jau vēstīts, ka FM piedāvātais VID reorganizācijas plāns paredz, ka tiks rīkots konkurss uz VID ģenerāldirektora vietnieka amatiem un pagaidām nav skaidrs, vai šajā amatā varētu palikt pretrunīgi vērtētais Vladimirs Vaškevičs. Lai arī ne premjers Valdis Dombrovskis, ne finanšu ministrs Einārs Repše nevēlējās komentēt Vaškeviča iespējas palikt amatā, abas amatpersonas uzsver, ka VID vajadzētu strādāt cilvēkiem ar nevainojamu reputāciju.
Savukārt VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns žurnālistiem pirmdien sacīja, ka iestādes, kurā nodarbināti aptuveni 5000 darbinieku, vadītājam ir nepieciešami trīs vietnieki un nebūtu pareizi, ka vadītājam pašam jārisina arī saimnieciski jautājumi. VID piedāvātais dienesta reorganizācijas plāns atšķīrās no FM sagatavotā un tas neparedzēja ģenerāldirektoru vietnieku skaita samazināšanā. Jakāns jau iepriekš šo plānu nodēvējis par politisku, tāpat arī norādījis uz Starptautiskā valūtas fonda ekspertu norādēm par to, ka patlaban neesot piemērots laiks plašai VID restrukturizācijai.
VID restrukturizācija arī paredz plašu strādājošo skaita samazināšanu. Pēc Repšes teiktā, patlaban nav normāla situācija, ka VID tāpēc strādā četras no piecām darbadienām. VID patlaban strādā 4800 cilvēki, 1000 no tiem iecerēts atlaist. Jau šobrīd daudzi VID darbinieki paši rakstot atlūgumus ievērojamā algas sarukuma dēļ.