Kā informēja SAB preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa, SAB bija saņēmis iesniegumu ar lūgumu izvērtēt Bičkoviča atbilstību speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu saņemšanai.
Izvērtējot personas atbilstību likuma par valsts noslēpumu prasībām, valsts drošības iestādes iegūst informāciju no dažādām valsts institūcijām, kurām attiecīgās informācijas uzkrāšanas funkcija noteikta ar likumu.
Likumā par valsts noslēpumu noteikts, ka pieeju valsts noslēpumam atļauts izsniegt vienīgi Latvijas pilsoņiem. Bičkoviča pilsonības esamību apliecina Iedzīvotāju reģistra informācija, kurā Bičkovičs reģistrēts kā Latvijas pilsonis.
Latvijas pilsonības atņemšanu regulē Pilsonības likums un Ministru kabineta noteikumi "Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība". Atbilstoši šiem normatīvajiem aktiem materiālu sagatavošana un pieteikuma iesniegšana tiesā par pilsonības atņemšanu ir Naturalizācijas pārvaldes kompetencē. Demokrātiskā valstī valsts drošības iestādes darbojas valsts pārvaldes un likuma ietvaros un nedublē citu valsts pārvaldes funkcijas realizējošu institūciju darbu.
Kā norādīja SAB pārstāve, ne Naturalizācijas pārvalde, ne to pārraugošā Tieslietu ministrija nav saskatījusi pamatu vērsties tiesā, lai apšaubītu Bičkoviča pilsonības iegūšanas likumību. Bijušās valsts amatpersonas publiski paustais viedoklis par šaubām par Bičkoviča pilsonības iegūšanas likumību neveido tiesisku pamatu, lai Bičkovičam anulētu pieeju valsts noslēpumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!