Saeima: vienotā atalgojuma sistēma - juridisks brāķis

Otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā izvērtās asas debates par turpmāko rīcību šai jautājumā. Tā kā par likumprojektu ir atbildīga Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, bet saturiski tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas kompetences jautājums, deputāti nespēja izšķirties par turpmāko rīcību. Izskanēja galēji radikāli priekšlikumi – sākot no pilnīgas norobežošanās no valdības sagatavotā likumprojekta, formālas "pogu nospiešanas", lai atbalstītu, bet pēc tam sāktu darbu "pie īstā" likumprojekta, beidzot ar "piedurkņu atrotīšanu", meklējot veidu, kā tomēr ļoti īsā laikā izskatīt 200 deputātu iesniegtos priekšlikumus, caur Ministru kabinetu iesniegt jaunus priekšlikumus, ko rosina juristi, savedot likumprojektu juridiski korektā stadijā.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš otrdien atzina, ka likumprojekts ir tik slikts, ka tā uzlabošanai būtu nepieciešami, iespējams, trīs mēneši, strādājot katru dienu. "Steiga šī likumprojekta sagatavošanā [ Ministru kabinetā] novedusi pie tā, ka tas var kavēt valsts budžeta pieņemšanu," sacīja Kusiņš. Viņš deputātiem rosināja vairākus veidus, kā juridiski iziet no esošās situācijas, tostarp atsaucot šo likumprojektu no budžeta paketes un šā gada laikā Saeimā sagatavojot jaunu likumprojektu.

Komisijas deputāti balsojot nolēma, ka ceturtdien Saeimas sēdē lūgs mainīt par likumprojekta sagatavošanu atbildīgo komisiju – patlaban par to atbild Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, bet deputāti lūgs to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai. Tiesa, nav skaidrs, vai koalīcija to atbalstīs. Arī iepriekš valdība neuzklausīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas lūgumu ļaut pie šī likumprojekta strādāt šai komisijai, kuras kompetencē tas būt. "Mums neuzticas," otrdien atzina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas vadītājs Oskars Spurdziņš (TP).

Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Guntis Bērziņš (JL) atzina, ka pats personīgi piekristu šī likumprojekta nodošanai Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai, taču tas esot koalīcijā risināms jautājums, viņš vienpersoniski to nevarot ietekmēt.

Jau vēstīts, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz vienotas atalgojuma sistēmas ieviešanu Latvijā no nākamā gada 1.janvāra.

Vienotās algu sistēmas ieviešana paredz, ka visaugstākā alga valsts pārvaldē būs Valsts prezidentam - 2208 lati, savukārt jaunizveidotās sistēmas ietvaros lielākā alga būs premjeram - 1908 lati. Premjera algai būs pakārtoti pārējo valsts pārvaldē strādājošo atalgojumi.

Tikpat liela alga kā premjeram būs arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Satversmes tiesas priekšsēdētājam, atbilstoši kuru algām caur Tiesu varas likumu pakārtos pārējo tiesnešu, kā arī prokuroru algas.