Rakstniece Marina Kosteņecka, kura savulaik bijusi aktīva trešās Atmodas dalībniece, portālam "Delfi" apšaubīja Tautas frontes atdzimšanas iespējamību, norādot, ka neredz tautas kodolu, kas to varētu veidot, bet palikušie Latvijas politikā cīnās savā starpā, lai arī būtu pamats patlaban rīkoties. "Tā sabiedrības daļa, kas to varētu veidot, ir laimīgi deportēta uz Angliju, Īriju un citām valstīm. Aktīvā, darbaspējīgā paaudze no Latvijas ir izraidīta, bet tie pensionāri, kuri atjaunoja Latvijas neatkarību un veidoja trešo Atmodu, viņiem šobrīd vairs nav fiziski spēka. [..] Mums kā trešās Atmodas dalībniekiem nekad nevienā murgu sapnī nevarēja ienākt prātā, ka nevajadzēs vagonus, lai izvestu latviešus, pietiks ar Šlesera mīkstajām lidmašīnām, lai tauta brīvprātīgi aizbrauktu," sacīja Kosteņecka.
Arī rakstniece Nora Ikstena portālam "Delfi" atzina, ka "jebkuram cilvēkam ir grūti nepamanīt, ka Latvija patlaban ieslēgusi nevis pozitīvo, bet negatīvo programmu". "Ja gribam attīstīties un kā valsts turpināties, kaut kāda veida pārmaiņām ir jābūt, tomēr es domāju, ka Atmoda ir iekšēja lieta. Es nedomāju, ka jelkāds ārējs spēks – sabiedriska organizācija vai partija – no ārpuses var dot cilvēkiem iespēju šai valstī, kas gājusi cauri tik grūtām pārmaiņām, vēlreiz "atmosties"..(...)..Akciju un protestēšanas laiks ir pagājis, laiks cilvēku individuālai atmodai," pauda Ikstena.