Rīgas Ziemeļu transporta koridora izveidošanai būs nepieciešams atpirkt no privātīpašniekiem nekustamos īpašumus - zemi un ēkas - vairāku desmitu miljonu latu vērtībā.

Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta Vadības komiteja šodien devās izbraukuma sēdē, kuras laikā iepazinās ar plānoto Ziemeļu koridora 1. un 2.posma trasi - no Jaunciema gatves pie Brīvība ielas līdz pat Daugavai, kuras šķērsojums plānots kā gandrīz 60 metrus augsts tilts.

Izbraukuma sēdes laikā klātesošie tika informēti par nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem, Ziemeļu transporta koridora 2.posma variantu atšķirībām, tehniskajiem raksturojumiem un ietekmes uz vidi faktoriem.

Ziemeļu transporta koridors sastāv no četriem posmiem. Pirmais posms ir Brīvības ielas dublieris, otrais - Daugavas ziemeļu šķērsojums, bet trešais un ceturtais - rietumu pievedceļi. Pēdējais posms atrodas ārpus Rīgas robežām.

Kā atzina Īpašuma departamenta Īpašuma iegādes un perspektīvās attīstības pārvaldes priekšnieks Andris Strapcāns, Ziemeļu transporta koridora pirmajā posmā nekustamo īpašumu atpirkšanai pašreizējās cenās būtu nepieciešami aptuveni 13,5 miljoni latu.

Visvairāk izmaksās dažādu zemesgabalu iegāde, bet visgrūtāk darba ziņā klāšoties ar aptuveni 500 garāžu atpirkšanu, kuras atrodas Mārkalnes ielā, Makšķernieku ciematā.

Garāžu atpirkšana kopā izmaksāšot aptuveni miljonu latu, bet pirkuma darījumi jākārto ar katras garāžas īpašnieku, skaidroja Strapcāns.

Pozitīvi esot tas, ka tagad atrasta iespēja nenojaukt 12 stāvu dzīvojamo ēku Ezermalas ielā.

Ziemeļu transporta koridora 2.posma trases galīgais variants vēl nav līdz galam noskaidrots, tādēļ atpērkamo īpašumu vērtība vēl nav nosakāma. Tomēr, ja tiks izvēlēts variants, kurā tiek apieti kapi, tad būs jānojauc vairākas dzīvojamās ēkas Upes ielā.

"Tas ir apbrīnojami, ka, izbūvējot cauri pilsētai šādu milzīgu maģistrāli, būs jānojauc tik maz ēku," sacīja Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC). "Citās pilsētās tiek nojaukti veseli kvartāli."

Daudzviet Ziemeļu transporta koridors atradīsies uz estakādēm, piemēram, no Brasas tilta līdz pat Daugavgrīvas ielai maģistrāle zemei nepieskarsies, ja vien tiks izvēlēts variants bez tuneļa, skaidroja Projektu vadības un attīstības direkcijas eksperts Eduards Raubiško.

Nesen ir noslēgusies 1.posma skiču projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde. Pašvaldība jau gada sākumā izvēlējās šī posma trases ģenerālvariantu.

Patlaban tiek aktīvi apspriests trases otrais posms. Austrumos tas sākas pie satiksmes pārvada ar Austrumu maģistrāli, šķērso pilsētas centra ziemeļu daļu, Daugavu un beidzas rietumos no Daugavgrīvas ielas. Līdz šim piedāvāti trīs izvietojuma varianti un tehniskie risinājumi.

2.posma skiču projekta izstrādātājs "Basler & Hofmann GmbH" iesniedzis 2.posma skiču projekta izstrādes 3.starpposma ziņojuma 1.daļu. Iesniegtā materiāla detalizācijas pakāpe pilnībā atbilst ietekmes uz vidi darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas prasībām.

Decembrī tiks sākta 2.posma ietekmes uz vidi darba ziņojuma jeb izstrādāto skiču variantu sabiedriskā apspriešana. Pašreiz norisinās sabiedriskās apspriešanas sagatavošana un procesa organizēšana, piesaistot gan atbilstošus speciālistus no dažādām Rīgas domes struktūrvienībām, gan arī projekta ekspertus.

Par 2.posma ģenerālvariantu pašvaldība lēmumu varētu pieņemt nākamā gada maijā.
Speciālisti konstatējuši, ka lētāks variants ir Ziemeļu koridora 2.posma trasē neskart kapu teritoriju un apiet to uz estakādēm, bet kā Daugavas šķērsojumu izvēlēties gandrīz 60 metru augstu tiltu.

Pēc Vācijas uzņēmuma "Basler&Hofmann" aplēsēm, šī trases varianta izvēles gadījumā Ziemeļu koridora izmaksas būtu tikai 995 miljoni eiro (aptuveni 700 miljoni latu), salīdzinot ar citiem, ievērojami dārgākajiem variantiem, kuros ir paredzēts būvēt tuneļus. Tādējādi atrasts veids, kā ietaupīt aptuveni 270 miljonus eiro (189 miljonus latu).

Tiesa gan, šī varianta izvēles gadījumā ievērojami pieaugtu nekustamo īpašumu atpirkšanas izmaksas.

Ziemeļu koridora projekta mērķis ir atslogot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, uzlabot transporta sistēmas efektivitāti galvaspilsētā un Rīgas reģionā kopumā, iekļaut Eiropas nozīmes ceļu tīklā Rīgas ostu un palielināt Rīgas un Latvijas konkurētspēju.

Jau ir izvēlēts viens no trim piedāvātajiem skiču projekta variantiem Ziemeļu transporta koridora 1.posmam - Brīvības ielas dublierim.

Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā ar 10 līdz 12 daudzlīmeņu krustojumiem. Autoceļš šķērsos arī Daugavu un būs uz ziemeļiem vistālāk esošais Daugavas šķērsojums.

Projekta sagatavošana tika sākta 2005.gada decembrī, plānotais būvniecības sākšanas laiks bija 2012.gads, un plānotais būvniecības pabeigšanas laiks - 2018.gads.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!