Atteikšanās no Ziemeļu transporta koridora radītu 2,47 miljardu eiro zaudējumus  (1)

Vērtējot Ziemeļu koridora projekta nozīmīgumu, svarīgi esot ne tikai, cik izmaksātu šī projekta īstenošana, bet arī tas, kādus zaudējumus Rīgai un Latvijai kopumā radītu atteikšanās no tā īstenošanas - gan satiksmes attīstības un drošības jautājumos, gan arī vairākos ekonomiskajos rādītājos, tai skaitā zaudēto ieguvumu un potenciāli neizveidoto darbavietu skaita ziņā.

Gadījumā, ja Ziemeļu koridors netiktu izbūvēts, 30 gadu periodā potenciālo zaudējumu pašreizējā vērtība tiek lēsta 2,47 miljardu eiro apmērā, bet potenciāli neizveidoto darbavietu kopskaits būvniecības periodā būtu 9200, bet pēc Ziemeļu koridora atklāšanas - līdz pat 52 800 darbavietām.

Satiksmes sastrēgumu rezultātā auto braucēji Rīgā kavētos par 697 miljoniem stundu vairāk, tas ir, ap 79 500 gadu; satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits pieaugtu par 380, bet smagi ievainoto skaits - par 470; par 270 miljoniem litru kļūtu lielāks degvielas patēriņš, kas radītu papildus izplūdes gāzes un pasliktinātu vides kvalitāti.

Gadījumā, ja Ziemeļu koridors netiek izbūvēts, izmaiņas satiksmes situācijā rīta sastrēgumstundu laikā 2031.gadā būtu šādas: par 34% lielāka satiksmes intensitāte uz Rīgas centra tiltiem - Vanšu, Akmens, Salu - nekā gadījumā, ja Ziemeļu koridors tiek izbūvēts; par 10% lielāka satiksmes intensitāte Rīgas centrālajā daļā; ielās ap Vecrīgu braukšanas ātrums samazinās par 14%; braukšanas ātrums Rīgas centrālajā daļā samazinās par 10%; braukšanas ātrums Rīgā kopumā samazinās vidēji par 12%.

Paredzams, ka Ziemeļu koridora izbūvei būs nepieciešams liels darbaspēka apjoms. Līdz ar Ziemeļu koridora atklāšanu, tiktu veicināta tā tuvumā esošo teritoriju, kā arī Rīgas brīvostas attīstība.

Sešu gadu būvniecības perioda laikā tiktu nodrošinātas aptuveni 5900 jaunas darbavietas celtniecībā, 540 jaunas darbavietas ražotnēs, kurās tiktu ražoti Ziemeļu koridora būvniecībai nepieciešamie materiāli, 2700 jaunas darbavietas citās tautsaimniecības nozarēs Ziemeļu koridora būvniecībā vai nepieciešamo materiālu ražošanā nodarbināto darbinieku radīto tēriņu rezultātā.

Pēc Ziemeļu koridora atklāšanas plānoto jauno darbavietu skaits būtu vidēji līdz 1200 darbavietām 20 gadu periodā, kas veidotos no Ziemeļu koridoram piegulošo teritoriju attīstības projektu būvniecības - 840 darbavietu būvniecības sektorā un 360 darbavietu pārējās ekonomikas nozarēs, bet noslēdzoties piegulošās teritorijas attīstības fāzei 2037.gadā - līdz 76 000 darbavietu uzņēmumos, kas tiktu izveidoti Ziemeļu koridora ietekmes teritorijā, no kuriem 38 000 jeb 50% būtu jaunas darbavietas, kas pretējā gadījumā netiktu izveidotas Rīgā.

Līdz pat 2800 jaunu darbavietu izveidotos Rīgas brīvostā un ar ostas darbību saistītajās nozarēs, bet noslēdzoties piegulošās teritorijas un ostas attīstībai, līdz pat 12 000 jaunu darbavietu citās tautsaimniecības nozarēs. Jaunradīto ilgtermiņa darbavietu skaits, noslēdzoties visu Ziemeļu koridoram piegulošās teritorijas attīstības projektu un ostas attīstībai, tiek lēsts līdz pat 52 800.

Veiktajos aprēķinos tiek pieņemts, ka Ziemeļu koridors pilnā garumā tiktu atklāts lietošanai 2019.gadā un publiskās privātās partnerības projekta periods turpinātos vēl 30 gadus - līdz 2048.gadam, pēc kā Ziemeļu koridors tiktu nodots apsaimniekošanā Rīgas pašvaldībai.

Aprēķinus veicējs "AECOM" katru gadu realizē vairāk nekā 5000 projektu, sniedzot konsultācijas būvniecības, transporta un vides infrastruktūras attīstības jautājumos - projektēšana, satiksmes prognozes, finanšu modeļi, stratēģiskās attīstības plāni, resursu optimizācija un pārvaldība, PPP projekti. Lielākie projekti ir Rionas-Antirionas vanšu tilts Grieķijā; Fortas upes šķērsojums Skotijā, D8 lielceļš Čehijā, A1 (M) Dišfortas-Daringtonas lielceļš Lielbritānijā un citi.

Ziemeļu transporta koridors ir lielākais transporta infrastruktūras projekts Baltijas valstīs, kura mērķis ir atslogot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, iekļaut Eiropas nozīmes ceļu tīklā Rīgas ostu un palielināt Latvijas piedāvātā austrumu-rietumu transporta koridora konkurētspēju.

Ziemeļu transporta koridora īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēts ērts ātrsatiksmes autoceļš, kas šķērsos Rīgu rietumu-austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums ir ap 30 kilometriem, atkarībā no tā, kāds trases maršruts tiks izvēlēts kā galīgais, noslēdzoties sabiedriskajām apspriešanām un speciālistu diskusijām.

Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas apvedceļam pie Babītes, tālākā nākotnē arī Rīgas-Jūrmalas-Ventspils autoceļam pie Priedaines, bet Austrumos - pie Vidzemes šosejas Berģos.

Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā, izveidojot līdz 12 jaunus daudzlīmeņu krustojumus. Autoceļš šķērsos arī Daugavu aptuveni trīs kilometrus uz ziemeļiem no Vanšu tilta. Projekta sagatavošanas gaitā izskatīti dažādi šķērsojuma varianti - gan tilti, gan tuneļi.

Atļauto ātrumu uz trases noteiks pēc trases būvniecības, bet pieņemot, ka ārpus pilsētas būs atļauts braukt ar ātrumu 90 kilometri stundā un pilsētā - 70 kilometri stundā, distanci no Jūrmalas caurlaižu punkta līdz Berģiem varēs veikt 23 līdz 25 minūtēs.

Pilsētas attīstības departaments norāda, ka Ziemeļu transporta koridora projekts ir vitāli nepieciešams Rīgas pilsētas un reģiona līdzsvarotai attīstībai.

Ziemeļu transporta koridors sastāv no četriem posmiem. Pirmais posms ir Brīvības ielas dublieris, otrais - Daugavas ziemeļu šķērsojums, bet trešais un ceturtais - rietumu pievedceļi. Pēdējais posms atrodas ārpus Rīgas robežām.

Nesen ir noslēgusies 1.posma skiču projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde. Pašvaldība jau gada sākumā izvēlējās šī posma trases ģenerālvariantu.

Patlaban tiek aktīvi apspriests trases otrais posms. Austrumos tas sākas pie satiksmes pārvada ar Austrumu maģistrāli, šķērso pilsētas centra ziemeļu daļu, Daugavu un beidzas rietumos no Daugavgrīvas ielas. Līdz šim piedāvāti trīs izvietojuma varianti un tehniskie risinājumi.

Par 2.posma ģenerālvariantu pašvaldība lēmumu varētu pieņemt nākamā gada maijā.

Speciālisti konstatējuši, ka lētāks variants ir Ziemeļu koridora 2.posma trasē neskart kapu teritoriju un apiet to uz estakādēm, bet kā Daugavas šķērsojumu izvēlēties gandrīz 60 metru augstu tiltu.

Pēc Vācijas uzņēmuma "Basler&Hofmann" aplēsēm, šī trases varianta izvēles gadījumā Ziemeļu koridora izmaksas būtu tikai 995 miljoni eiro (aptuveni 700 miljoni latu), salīdzinot ar citiem, ievērojami dārgākajiem variantiem, kuros ir paredzēts būvēt tuneļus. Tādējādi atrasts veids, kā ietaupīt aptuveni 270 miljonus eiro (189 miljonus latu).

Tiesa gan, šī varianta izvēles gadījumā ievērojami pieaugtu nekustamo īpašumu atpirkšanas izmaksas.