Patlaban sagatavots likumprojekta "Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta īstenošanas likums" sākotnējais priekšlikums, kura pilnveidošana notiek sadarbībā ar "PriceWaterhouseCoopers" un citiem speciālistiem.
Kā norādīja vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC), šāds likums palīdzētu ātrāk realizēt projektu, savukārt "PriceWaterhouseCoopers" eksperti norāda, ka šāds likums varētu palīdzēt projektam piesaistīt starptautisko finansējumu.
Likumprojekta sākotnējā saturā paredzēts noteikt Rīgas pašvaldībai tiesības īstenot projektu ārpus pilsētas administratīvajām robežām, saglabāt Satiksmes ministrijas kontroli, noteikt projekta finansēšanas modeli un noskaidrot nodokļu jautājumus, piemēram, vai būs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, kas ievērojami sadārdzinātu projekta izmaksas.
Likumprojektu izskatīšanai Saeimā varētu virzīt caur valdību, piemēram, Satiksmes ministriju, vai arī caur kādu no Saeimas komisijām. "Pēdējais variants ir visreālākais," sacīja Šlesers.
Ziemeļu transporta koridors sastāv no četriem posmiem. Pirmais posms ir Brīvības ielas dublieris, otrais - Daugavas ziemeļu šķērsojums, bet trešais un ceturtais - rietumu pievedceļi. Pēdējais posms atrodas ārpus Rīgas robežām.
Ir noslēgusies 1.posma skiču projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) izstrāde. Pašvaldība jau pagājušā gada sākumā izvēlējās šī posma trases ģenerālvariantu.
Patlaban tiek aktīvi apspriests trases otrais posms. Austrumos tas sākas pie satiksmes pārvada ar Austrumu maģistrāli, šķērso pilsētas centra ziemeļu daļu, Daugavu un beidzas rietumos no Daugavgrīvas ielas. Līdz šim piedāvāti trīs izvietojuma varianti un tehniskie risinājumi.
Speciālisti konstatējuši, ka lētāks variants ir Ziemeļu koridora 2.posma trasē neskart kapu teritoriju un apiet to uz estakādēm, bet kā Daugavas šķērsojumu izvēlēties gandrīz 60 metru augstu tiltu. Tiesa gan, šī varianta izvēles gadījumā ievērojami pieaugtu nekustamo īpašumu atpirkšanas izmaksas un būtu jānojauc daudz ēku.
Ziemeļu koridora projekta mērķis ir atslogot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, uzlabot transporta sistēmas efektivitāti galvaspilsētā un Rīgas reģionā kopumā, iekļaut Eiropas nozīmes ceļu tīklā Rīgas ostu un palielināt Rīgas un Latvijas konkurētspēju.
Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā ar 10 līdz 12 daudzlīmeņu krustojumiem. Autoceļš šķērsos arī Daugavu un būs uz ziemeļiem vistālāk esošais Daugavas šķērsojums.
Projekta sagatavošana tika sākta 2005.gada decembrī, plānotais būvniecības sākšanas laiks bija 2012.gads un plānotais būvniecības pabeigšanas laiks - 2018.gads.
Ziemeļu transporta koridors kopā varētu izmaksāt 1,5 miljardus eiro (1,05 miljardus latu). Visdārgākais ir otrais posms, kas varētu izmaksāt vairāk nekā vienu miljardu eiro (700 miljonus latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!