Staķi un Gavaru apstiprina ministru amatos

Līdz ar to valdībā vakanta paliek tikai tieslietu ministra vieta.
Par Staķi nobalsoja 48 deputāti, pret bija 24, bet atturējās 5, savukārt par Gavaru balsoja 49, pret – 25, bet atturējās 16 deputāti.

Abos balsojumos "pret" bija opozīcijas frakciju LPP/LC, "Saskaņas centrs" un PCTVL deputāti.

Balsojumā par Staķi nobalsoja koalīcijas pārstāvji un vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti, balsojumā par Gavaru tiem pievienojās ārpusfrakciju deputāts Visvaldis Lācis.

Balsojumā par Staķi atturējās Aleksejs Vidavskis (SC) un četri Tautas partijas (TP) deputāti, savukārt 8 TP deputāti un Lācis nebalsoja vispār. Izteikt uzticību Gavaram TP deputāti atturējās, tāpat kā Anatolijs Mackevičs (LPP/LC). Nebalsoja Ainars Baštiks un Inta Feldmane (abi LPP/LC). 

Staķe dzimusi 1951.gada 3.septembrī Aizkraukles rajonā. 1970.gadā Staķe pabeida Rīgas Pedagoģisko skolu, 1981.gadā absolvēja Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas pedagoģijas fakultāti, bet 1999.gadā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē ieguva maģistra grādu sabiedrības vadībā.

No 1970. līdz 1977.gadam Staķe strādāja par mūzikas skolotāju Mārupes vidusskolā un Rīgas 19.vidusskolā. Pedagoģisko darbu viņa turpināja arī vēlāk, no 1981. līdz 1984.gadam strādājot par mūzikas metodikas un diriģēšanas pasniedzēju Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, bet no 1985. līdz 1994.gadam tādu pat amatu ieņēma Rīgas Pedagoģiskajā skolā, kur bija arī pedagoģiskās prakses vadītāja.

Staķes vēlākā profesionālā karjera kādu laiku saistīta ar pašvaldību darbu. 1994.gadā viņa kļuva par Tumes pagasta priekšsēdētāju, bet 1997.gadā – par visa Tukuma rajona padomes vadītāju. Paralēli tam Staķe pārstāvējusi Latviju starptautiskās pašvaldību pārstāvju konferencēs un kongresos.

Amatus pašvaldībās Staķe ieņēma līdz 2002.gadam, kad kļuva par labklājības ministri Einara Repšes (JL) valdībā. Labklājības nozari viņa kūrēja arī Induļa Emša (ZZS) un Aigara Kalvīša (TP) valdībās. 2007.gada februārī pēc traģiskā ugunsgrēka sociālās aprūpes centrā "Reģi", kur bojā gāja 26 cilvēki, Staķe nedemisionēja, skaidrojot to ar vēlmi atrisināt jautājumu par jauna pansionāta projekta izstrādi.

Tomēr 2007.gada novembrī Staķe atkāpās no amata, jo 2008.gada gada budžetā neizdevās panākt iecerēto pensiju pieaugumu, kā arī saistībā ar atklātajiem pārkāpumiem Tehnisko palīglīdzekļu centrā, tolaik apgalvoja ministre.

Kopš 2007.gada Staķe ir 9.Saeimas deputāte, darbojas vairākās komisijās un vada Sabiedrības veselības apakškomisiju.

Didzis Gavars dzimis 1966.gada 18.novembrī Jūrmalā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas medicīnas akadēmijas (LMA) Ārstniecības fakultāti, 1993.gadā turpat LMA ieguva sertificēta laboratorijas ārsta kvalifikāciju.

Kopš 1993.gada Gavars ir SIA "E.Gulbja laboratorija" direktora vietnieks, kopš 2004.gada – arī valdes loceklis. Kopš aprīļa viņš ir arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes loceklis. No 1998. līdz 2009.gadam Ģimenes ārstu asociācijas rīkotajās apmācības programmās Gavars lasījis ģimenes ārstiem lekcijas par laboratorisko diagnostiku.

Jau ziņots, ka koalīcija pagājušajā nedēļā vienojās veselības ministra amatam virzīt "E.Gulbja Laboratorijas" līdzīpašnieku Gavaru un reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra amatam - ZZS Saeimas deputāti, bijušo labklājības ministri Staķi. Tieslietu ministra amata kandidātu koalīcija vienojās nemeklēt, un šī amata pienākumus turpinās pildīt aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS).

Veselības ministra amatam esot bijuši vairāki kandidāti, taču viņu vārdus Dombrovskis nevēlējās nosaukt.

Iepriekš "Pilsoniskā savienība" veselības ministra amatam izvirzīja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docenti Antru Sakni, kurai atbalstu paudusi arī Zaļo un zemnieku savienība. Taču pēc tikšanās ar premjeru viņas kandidatūru balsojumam Saeimā vairs nevirzīja, argumentējot, ka viņas kandidatūrai nebija Saeimas vairākuma atbalsta.