Viņš sacīja, ka acīmredzot pret viņu grib sākt kādu kampaņu. Visticamāk, tās esot ASV un Izraēlas vēstniecības, kas savu mērķu īstenošanai izmanto sievieti, kura savulaik cieta no grāmatā aprakstītā maniaka Rogaļova un par kuru arī plaši aprakstīts grāmatā.
Vaicāts, kādēļ ASV un Izraēlas vēstniecības vēlētos Grūtupu nogremdēt, viņš bez domāšanas atbildēja: "Viņiem nepatīk, ka es savās grāmatās rakstu par ebrejiem. Iznāk tā, ka es par latviešiem, krieviem, vāciešiem varu rakstīt, bet par ebrejiem - nē, bet man patīk vēsturiska patiesība - nedrīkst nevienu "apbižot". Man ir vienīgais pienākums mīlēt savus tautas brāļus, citu pienākumu man nav. Man jāciena sava tauta, citu pienākumu man nav," teica advokāts.
Cietusī pret Grūtupu vērsusies tiesā ar civilprasību par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu, kā arī ar iesniegumu Datu valsts inspekcijā (DVI). DVI darbību pārraugošās Tieslietu ministrijas pārstāve Laura Pakalne aģentūrai LETA sacīja, ka DVI sievietes iesniegumu vienīgi pārsūtījusi policijai, savukārt tiesā norādīja, ka 10.augustā prasība pret Grūtupu un "Latvijas Avīzes" izdevēju AS "Lauku Avīze", kas publicēja fragmentus no Grūtupa grāmatas "Maniaks", pieņemta izskatīšanai. Tiesas sēdes datums gan vēl nav noteikts, jo atbildētājiem līdz septembra sākumam atvēlēts laiks paskaidrojumu sniegšanai.
Grūtups atklāja, ka sieviete no viņa vēlas piedzīt 40 000 latu.
Valsts policijas preses pārstāve Linda Neimane-Zobena informēja, ka policijā no Datu valsts inspekcijas (DVI) tika saņemts iesniegums un jau jūlijā Ekonomikas policijas pārvaldē saistībā ar grāmatas "Maniaks" publicēšanu sākts kriminālprocess. Tas sākts par faktu, nevis pret Grūtupu. Pagaidām procesā notiek izmeklēšana pēc Krimināllikuma 14.nodaļas - par noziegumiem pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām.
Grūtups neesot informēts par šāda procesa sākšanu, līdz ar to arī nav saukts sniegt kādas liecības policijā. Tas, ka policijā ir sākts kriminālprocess, "ir liels Plūmiņas [DVI vadītāja Signe Plūmiņa] nopelns", uzskata Grūtups.
Advokāts pieminēja kādu sarunu ar ārpolitikas ekspertu, pēc kā arī sapratis, ka pret viņu mēģina sākt kampaņu.
Grūtups ir sašutis par procesa sākšanu, jo viņa mērķis nav atklāt šo sievieti, bet parādīt vēsturi. Turklāt cietušajai sievietei jau 18 gadu esot cits uzvārds.
Runājot par Rogaļeva lietu, Grūtups norāda, ka toreiz spēkā esošajā likumdošanā visi tiesas spriedumi bija publiski. Šis Rogaļeva spriedums jau no 1983.gada ir publisks. "Līdz ar to spriedumā sīki un smalki ir aprakstīta šīs sievietes epizode. Nekādi neesmu neko pārkāpis, jo tas bija publisks dokuments toreiz un tagad," norāda Grūtups. Viņš pat atminas, ka šis spriedums "ļoti daudziem uz rokām ir". To pat savulaik dāvināja kā suvenīru prokuratūras, tiesas un milicijas darbiniekiem.
Savā grāmatā Grūtups saka esam aprakstījis Latvijas vēsturei nozīmīgu prāvu, un "tas darbs ir veltīts tiesu procesu vēsturei, un vēsturē vienmēr tiek saukti īstie uzvārdi, tad jau mēs nevarēsim nevienu saukt īstajos vārdos - ne Godmani, ne Gorbunovu, ne Īvānu, būs jāskrien pēc atļaujas".
Grūtups atzīmē, ka viņš grāmatā neapraksta neviena seksuālo dzīvi, bet ļoti būtisku vēsturisku notikumu. "Tas ir bīstams noziegums, nevis viņas seksuālā dzīve. Tā ir vēsture," runājot par cietušās sievietes pretenzijām, uzsvēra advokāts.
Advokāts uzskata, ka šo cietušo sievieti interesē nevis morāle, bet nauda. Sieviete esot uzrakstījusi Grūtupam draudu vēstuli vēl pirms grāmatas iznākšanas, uzreiz prasot 40 000 latu. Grāmatas autors nav mēģinājis ar šo sievieti tikties un panākt kādu izlīgumu. Viņš esot uzreiz sapratis, ka šo personu interesē tikai nauda. "Es rakstu par vēsturi, netaisos nevienam maksāt," strikti teica advokāts, piebilstot, ka viņam nav bijuši motīvi sievieti pazemot vai atmaskot, bet gan uzrakstīt par vēsturiskiem notikumiem.
Ja kriminālprocess nonāks līdz tiesai, Grūtups lūgs kolēģu palīdzību savai aizstāvībai, jo "pats pret sevi nekad neesi objektīvs".