Pujats, jautāts vai kopš 1991.gada, kopš viņš stājas amatā, katoļu baznīca Latvijā ir kļuvusi stiprāka, laikrakstam norāda: "Neteiktu, ka stiprāka, bet savas pozīcijas esam noturējuši". Pujats, rēķinot pēc dzimušo skaita uz tūkstoš cilvēkiem un veiktajām kristībām, uzsver, ka "ap pusmiljonu katoļu baznīcai piederīgo mums turas visu laiku. Baznīcu apmeklē kādi 10%-15%".
Pujats pieļauj, ka gribētāju apmeklēt baznīcu ir vairāk, taču, piemēram, laukos šķērslis ir lielie attālumi, kas jāmēro uz dievnamiem. "Seši kilometri un vairāk līdz baznīcai tomēr ir šķērslis, un cilvēki bieži baznīcā netiek. Pilsētnieki ir slinki pārvietoties," laikrakstam saka Pujats.
Runājot par ticību, Pujats norāda, ka "padomju laikā bija teorētiskais ateisms, bet teorija nav tik svarīga, cik prakse. Tagad ir praktiskais ateisms, tāpēc ir vēl grūtāk".
Runājot par paveikto, Pujats pārliecināts, ka ir noturētas labas kristīgās tradīcijas. "Pie mums kristīgie cilvēki, kas iet baznīcā, iet uz grēksūdzi, viņiem ir cieņa pret Vissvētāko sakramentu," norāda Pujats, sakot, ka ticīgie, kas prasa pēc grēksūdzes, ir perspektīvi. Kardināls norāda, ka ir izdevies izveidot dievnamus visā valsts teritorijā un arī Aglona kļuvusi par pasākumu valsts mērogā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!