Tiesneses Briķes lietā Administratīvā apgabaltiesa lūgs ST viedokli par Saeimas vēlēšanu likumu

Kā informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Līga Trubiņa, šodien nolemts iesniegt ST pieteikumu par Saeimas vēlēšanu likuma 6.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1.pantam, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

Saeimas vēlēšanu likuma 6.panta pirmā daļa nosaka: "Ja par deputāta kandidātu ir pieteikts Valsts prezidents, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, tiesnesis, prokurors, policijas darbinieks vai profesionālā dienesta karavīrs, viņiem pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats (dienests) un viena mēneša laikā jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti CVK".

Trubiņa informēja, ka šodien Administratīvā apgabaltiesa nolēmusi apturēt tiesvedību Briķes sūdzības lietā.

Šodien pieņemto lēmumu 10 dienu laikā iespējams pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā, iesniedzot blakus sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Šodien pieņemts saīsinātais lēmums, bet ar tā motīviem būs iespējams iepazīties no 28.septembra.

Kā ziņots, Briķe uzskata, ka viņa, neatstājot tiesneses amatu, drīkst kandidēt Saeimas vēlēšanās bez jebkādiem ierobežojumiem, jo šādas tiesības viņai garantē Satversme.

Tiesnese atgādina Satversmē noteikto, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas un ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Savukārt Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija nosaka, ka ikvienam ir tiesības paust savus uzskatus.

"Mani uzskati ir, ka KDS ir apvienojusi tos cilvēkus, kuriem ir svarīgas kristīgās pamatvērtības, kas ir dabisko tiesību principu pamatā, un tās ir ietvertas Latvijas Republikas Satversmē. Vēsturiski tās ir uzskatītas par tikumiskām tiesībām, par dabas radītu taisnību, par patiesā saprāta vadītām tiesībām un Dieva radītām tiesībām. Tās izriet no cilvēka dabas (natura), sirdsapziņas, taisnības, prāta. To pastāvēšana saistīta ar valstī pastāvošo politisko režīmu. Jo nedemokrātiskāka valsts, jo vairāk tā tiek ierobežota ar pozitīvajām tiesībām. Saeimai kā likumdevējai, kam, pieņemot likumus, jābalstās uz minētajiem tiesību principiem un kristīgām vērtībām, jāpanāk lietderīgs un taisnīgs mērķis tiesisko attiecību noregulēšanā, kuru pieņemšanā arī vēlos piedalīties," pie CVK vēršas Briķe, uzsverot, ka šāds ierobežojums liegt viņai kandidēt Saeimas vēlēšanās, neatstājot tiesneses amatu, nav samērīgs.

Briķe uzsver, ka ir ievērojusi arī Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksu. Tajā noteiktā norma, ka tiesnesis vai tiesneša kandidāts atturas no politiskas darbības, pēc tiesneses domām, gan ir ierobežojoša, tomēr viņa to ir ievērojusi.

Tāpat Briķe ievērojusi normu, ka aizliegums līdzdarboties politiskajās partijās vai organizācijās neliedz tiesnesim personīgas simpātijas vai antipātijas pret atsevišķām politiskām partijām.

"Tādējādi esmu ievērojusi likumu un ētikas normas, jo neesmu bijusi nevienas partijas biedre, tai skaitā neesmu bijusi Komunistiskās partijas biedre PSRS laikos kā daudzi tiesneši, prokurori un policijas darbinieki," atklāj Briķe.

Tiesnese arī norāda, ka, atbrīvojoties no darba, viņas ģimene paliktu bez iztikas līdzekļiem, bet saņemt materiālu atbalstu no citiem viņa nevar, jo, viņasprāt, tā būtu korupcija.

Briķe arī uzsver, ka viņas neievēlēšanas gadījumā nav garantijas, ka konkurējošo partiju politiskie spēki viņu no jauna apstiprinās par tiesnesi.

"Mans mērķis ir pozitīvs - dot ieguldījumu valsts labā, piedalīties likumdošanas darbā, lai to sakārtotu atbilstoši tiesiskiem principiem. Tādēļ no jēgas un mērķa tulkošanas metodes nav saprotams, kādēļ man kā Latvijas pilntiesīgai pilsonei ar darba diskriminācijas metodēm tiek liegta iespēja kandidēt uz Saeimu," neizpratnē ir Briķe.

Tiesnese uzsver, ka tiesiskiem principiem, starptautiskajām tiesību normām un Latvijas Satversmei ir augstāks juridiskais spēks, tāpēc viņa aicina CVK tulkot Saeimas vēlēšanu likuma 6.pantu saskaņā ar minēto tiesisko principu ievērošanu.