"Atmosfēra Latvijā pagājušajās parlamenta vēlēšanās pirms četriem gadiem nevarēja būt vēl optimistiskāka. Valsts bija veiksmīgi pievienojusies Eiropas Savienībai (ES) un NATO, ekonomikas pieaugums veidoja divciparu skaitli, un bezdarba līmenis bija rekordzems. Vēlētājiem nebija neviena iemesla šaubīties par gaišo nākotni, ko viņiem solīja līderi," atgādina žurnāls.
"Taču tagad, tuvojoties 2.oktobrī paredzētajām vēlēšanām, situācija ir dramatiski atšķirīga. Valsts ekonomiku notur pie dzīvības Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un ES sniegtā finanšu palīdzība. 2009.gadā tā saruka par 18%. Taupības programma vēl nav pabeigta, bet politikā vēl joprojām dominē vecā gvarde, kas valsti ievilka šajās problēmās, lūdzot vēlētājiem dot viņiem vēl vienu iespēju."
Raksta autori skaidro, ka Latvijas politika ir sašķelta divās nometnēs, "tomēr tās vairs nav "prokrieviskās" un "latviešu partijas". Tagad domas dalās par to, vai Latvijai vajadzētu ievērot starptautisko aizdevēju izstrādāto ekonomisko programmu, samazinot budžeta deficītu un cerot sasniegt Māstrihtas kritērijus, vai arī mēģināt risināt sarunas par izmaiņām programmā".
"Dīvainā kārtā otrās pieejas atbalstītāji ir tie politiķi, kas visvairāk vainojami pie pašreizējām problēmā: viena no bēdīgāk slavenajām frāzēm ekonomikas trakākās augšupejas laikā bija "gāzi grīdā". Divu vietējo magnātu - Ainara Šlesera un Andra Šķēles - dibinātā "Par labu Latviju" (PLL) savu kampaņu balsta uz geju lamāšanu un solījumiem glābt valsti no "finanšu okupācijas", kas ir pasmaga frāze Latvijā, kuru 50 gadus bija okupējusi Padomju Savienība," raksta žurnāls.
"Kaut arī viņu plāns ir prasīt mīkstināt nosacījumus, pat šī partija vairs neizsaka minējumus par lata devalvāciju, tomēr neizslēdz to kā pēdējo salmiņu, ja ekonomika neatlabs. Neviena cita partija pat neapskata devalvāciju. PLL savā programmā pagaidām tieši nepiemin Krieviju, bet tās darbi runā skaļāk par vārdiem - tās līderi regulāri publiski tiekas ar Kremļa diplomātiem un vietējiem krievvalodīgo kopienas pārstāvjiem. Ņemot vērā, ka Krievija ir Latvijas galvenais energoresursu piegādātājs, jābrīnās, kāpēc PLL programmā enerģētikas jautājumi nav pieminēti. Partijas publicētos atsevišķos rakstos noraidītas bažas par energoatkarību, kas nozīmē, ka partija neredz vajadzību būvēt jaunu spēkstaciju, izmantojot importētu enerģiju no Rietumiem."
Žurnāls skaidro, ka populārākai partijai "Saskaņas centrs", kas ietur atklātāku kreisi orientētu ekonomikas programmu, jaunā sasaukuma parlamentā gaidāmas aptuveni 35 vietas.
"Partija slavē labumus, kādi rastos no ciešākām ekonomiskajām attiecībām ar Krieviju. Partijas programmā, kā arī intervijās un uzrunās daudzkārt minēta nepieciešamība atjaunot "vēsturiskās ekonomiskās attiecības" ar lielo kaimiņu. Kritizētāji norāda uz partijas premjerministra kandidāta Jāņa Urbanoviča regulārajām neoficiālajām sarunām ar Kremļa pārstāvjiem, kas realitātē ir instrukciju izsniegšana," raksta žurnāls.
Latvijas premjerministra Valda Dombrovska partijas "Vienotība" programmas stūrakmens ir nepieciešamība turpināt pašreizējo stingro politiku, lai līdz 2014.gadam varētu ieviest eiro.
"Dombrovskis uzstāda salīdzinoši mērenus mērķus un nesola vēlētājiem tūlītēju vieglu dzīvi. Viņa programma paredz, ka nākamo četru gadu laikā IKP pieaugs par 20%, kas nozīmētu atgriešanos 2007.gada līmenī. "Vienotība" sevi pozicionē kā uz Rietumiem orientētu partiju, kas ar Krieviju vēlas stingri pragmatiskas attiecības. Kā vienu no prioritātēm partija norāda enerģētisko drošību un vēlas atdzīvināt panīkušo plānu ar Igauniju un Lietuvu uzbūvēt kopīgu atomelektrostaciju," raksta "The Economist".
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības politisko programmu žurnāls novērtējis kā "uzmetumu, kas galvenokārt sastāv no zīmējumiem un saukļiem".
"Tās premjerministra amata kandidāts ir tautā populārais, bet pretrunīgi vērtētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Tam vajadzētu automātiski garantēt partijas vietu nākamajā koalīcijā. Lembergs, kas ir viens no valstī pazīstamākajiem magnātiem, sola nepieciešamības gadījumā pārskatīt vienošanos ar SVF un ES, bet neizmest to. Viņš arī nebaidās Latvijas naftas kompāniju "Ventspils nafta" pārdot Krievijas "Transņeftj" vai "Gazprom". Partija budžeta izdevumus vēlas samazināt, atsaucot Latvijas spēkus no Afganistānas," raksta žurnāls.
"Gaišā puse visā šajā ir tāda, ka politiķi vismaz cīkstās par mūsdienām, nevis uzplēš vecas rētas. Vienīgās partijas, kas vēl cenšas iegūt vietu parlamentā ar argumentiem, balstot tos uz daudz valkātiem jautājumiem par vēsturi, valodu, pilsonību un etnisko piederību, ir nacionālistiski orientētās "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Taču abām pastāv draudi nepārsniegt 5% robežu, lai iekļūtu parlamentā. Žēl gan, ka bija vajadzīga recesija, lai tas notiktu," raksta "The Economist".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!