BANKA-NOGULDITAJI2
Foto: AFI
Rīgas apgabaltiesa, pirmajā instancē izskatot pirms vairāk nekā pieciem gadiem aizsākto "Bankas Baltija" (BB) likvidatora "BDO" prasību pret Latvijas valsti, nolēma to daļēji apmierināt un no valsts Latvijas Bankas (LB) personā piedzīt gandrīz 60 miljonus latu, savukārt LB jau paziņojusi, ka spriedumu pārsūdzēs kā nelikumīgu.

Foto galerija

Tiesa nolēma par labu likvidatoram no Latvijas Bankas piedzīt 59 996 214 latu. Likvidators prasīja zaudējumu piedziņu 238 miljonu latu apjomā no LB un Finanšu ministrijas.

Tiesa nolēma no LB par labu valstij piedzīta valsts nodeva un tiesāšanās izdevumus, kas ir 32 270 lati. Savukārt BB, ja spriedums stāsies spēkā, būs jāsamaksā FM ar tiesvedību saistītie izdevumi 18 150 latu apmērā.

"Šis spriedums nekad nestāsies likumīgā spēkā," pēc sprieduma noklausīšanās žurnālistiem sacīja valsts pārstāvis lietā, advokāts Romualds Vonsovičs. Viņš uzsvēra, ka, lai arī vēl nav zināma tiesas sprieduma motīvu daļa, otrdien nolasītais spriedums nav likumīgs un būs iemesls tālāk tiesāties jau Augstākajā tiesā (AT).

Savukārt BB likvidatora pārstāvis Vairis Brīze žurnālistiem pauda apmierinātību ar tiesas lemto, tomēr norādot, ka par iespējamo pārsūdzību lems tikai pēc iepazīšanās ar motīvu daļu. Brīze uzsvēra, ka tiesas piespriesto summu, ja spriedums stāsies likumīgā spēkā, saņems bijušie "Bankas Baltija" noguldītāji, kuriem naudu izmaksās rindas kārtībā.

LB preses dienests drīz pēc sprieduma pasludināšanas izplatīja paziņojumu, kurā norāda, ka sprieduma motīvi vēl nav zināmi, tādēļ detalizēti komentēt to nevar, tomēr "vienas tiesu instances spriedums, kurš nekad nestāsies likumīgā spēkā, nemaina LB argumentu būtību un pamatotību".

"LB ir tiesai iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus, kas pierāda pret to izvirzītās prasības nepamatotību un absurdumu. Turklāt tie, kas ir vainojami BB līdzekļu izlaupīšanā, ir jau noskaidroti un sodīti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu krimināllietā," klāsta LB preses dienests.

LB uzskata, ka lietas izskatīšanas gaitā ir pārkāptas arī procesuālās normas, un sola spriedumu pārsūdzēt, jo prasību uzskata "par nepamatotu un absurdu".

Portāls "Delfi" novēroja, ka uz pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanu bija ieradušies arī vairāki BB noguldītāji, lielākoties gados veci ļaudis. Viņi pauda gandarījumu par tiesas lēmumu.

Tiesnese Līga Blūmiņa otrdien lietā nolasīja saīsināto spriedumu un nolēma no atbildētājiem piedzīt arī tiesāšanās izdevumus. Pilns spriedums lietā būs pieejams 26.oktobrī, un pēc tam to varēs pārsūdzēt.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa 2005.gada maijā tiesā iesniegto prasību sāka izskatīt šā gada 22.jūnijā.

BB likvidators prasību tiesā iesniedza 2005.gada maijā, bet 2007.gada 31.janvārī tiesvedība tika apturēta pēc centrālās bankas lūguma līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums BB krimināllietā, kurā bija apsūdzēti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bijušais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums. Šis spriedums stājās spēkā 2009.gada 30.aprīlī un tad arī tiesvedība BB civillietā tika atjaunota. Laventa un Freimaņa krimināllietā notiesājošais spriedums stājās spēkā 2009.gada aprīļa beigās. Līdumu tiesa attaisnoja.

BB krimināllietā bija pieteikusi civilprasību par 26,89 miljoniem latu. Šo prasību tiesa atstāja bez izskatīšanas.

Skatot civillietu, apgabaltiesa uzklausīja bijušā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, kādreizējā valsts kontroliera Raita Černaja, bijušā premjera Māra Gaiļa un tā laika Latvijas Bankas vadītāja, finanšu ministra Einara Repšes liecības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!